Es gribu?

Es gribu? Vai tomēr Dvēsele grib?
Es bieži studentiem mācu, ka horoskops ļoti precīzi parāda to, ko cilvēks GRIB. Un tad sāku skaidrot, ka viņa personība(ar ego kodolā) nemaz to īsti parasti negrib. Kā tad tā?
Kamēr cilvēks dzīvo neapzinātībā, viņš savu GRIBU izsaka no savas personas ierobežotās perspektīvas. Taču viņš dzīvē tik un tā notiek nevis kā viņš grib, bet tā, ka ir jānotiek pēc kartes. Tas tādēļ, ka karte ietver visu viņa būtību- no visaugstākās līdz viszemākajai, no virsapziņas līdz zemapziņai.
Tas ir patiešām apbrīnojami, ka mēs “negribot” gribam savas opozīcijas, savus kvadrātus, savas astotās un divpadsmitās mājas. Jā, mēs to gribam! Tās ir mūsu dvēseles vēlmes, kuras izpaužas jau no dzimšanas brīža.
Tādēļ astrologam arī ir jāapzinās, ka maz sagatavotam klientam jūsu vispatiesākais spriedums liksies muļķīgs un neatbilstošs. Ja paveiksies, tad pēc kāda laika, iespējams daudziem gadiem, klients sapratīs par ko bija runa.
Tādēļ jau mums ir iespējamas sarunas ļoti dažāda līmenī- gan sadzīviska ego līmenī, gan plašā dzīves jēgas un Dvēseles plašuma līmenī.
Un tas, kas būs “labi” viena līmenī, tas citā būs attīstību bremzējošs.
Jāpiekrīt skolotājam Donovam: kas labi uz zemes, slikti debesīs un otrādi.
manuprāt, astrologam vismaz jācenšas klientam atvērt šo plašāko perspektīvu, vismaz parādīt viņam, ka tāda ir.
Tas ir tāpat , kā mazā ciemā pastāvīgi dzīvojošam, parādīt, ka pasaulē ir arī daudz citu vietu, ka tā ir plaša. Vai tas nolems palikt uz vietas un neiepazīt pasauli, vai arī šis pamudinājums iedrošinās viņu atvērties plašajam, tā jau būs viņa paša izvēle.
3.12.23.
 



Atpakaļ

©Andris Račs 2010, materiālus drīkst pārpublicēt tikai ar atļauju,
ar norādi uz avotu: www.astrologos.lv

Seko: Facebook