Budisms par pārdzimšanu

Pārdzimšana budisma skatījumā.
Sākumā garāki citāti no grāmatas Daidzujs Makfilamijs <Budisms būtībā> Zvaigzne abc un pēc tam mans astrologa komentārs.
Cēloņsakarībai starp cilvēka rīcību un izjūtam ir dots vārds <karma>-un tas, iespējams, ir visvairāk pārprastais jēdziens budismā. Kad cilvēki izdzird vārdu <karma>, viņi, visticamāk iedomājas likteni kā mistisku spēku, kurš kontrolē un pret kuru esam bezspēcīgi. Taču patiesība ir gluži pretēji-karma ir dabiskas rīcības sekas, un tādejādi to ir iespējams mainīt, vienkārši rīkojoties citādi.
Reizēm cilvēki saka: Mana karma liek man rīkoties šādi. Taču iepriekš aprakstītais process nenoved pie rīcības, tas tikai rada izjūtas.
Katra apzināta rīcība, kurai piemīt kāds ētiskais komponents-proti, jebkura rīcība, kura rada jebkāda veida kaitējumu vai labumu-veido vai nu negatīvu, vai pozitīvu karmu, kas kļūst par sāpīgām vai patīkamām izjūtam cilvēkam, kurs šo darbību ir veicis.
Ja karma tieši izraisītu darbības, nevis izjūtas, rastos nebeidzams cikls. Šāda situācija nozīmētu pilnīgu determinismu un sagrautu cilvēku spēju jebkādi ietekmēt savu dzīvi. Protams, cilvēka ieradumi ietekme viņa rīcību. Bet šīs cēloņsakarības nav neizbēgams liktenis-tam ir tikpat liela saistība ar psiholoģiju ka ar karmu.
Karma tikai sasaista mūsu rīcību un no tās izrietošas izjūtas. Saprotams-mūsu rīcība izraisa dažādas sekas, tādēļ mūsu darbības tiešam ietekmē to, vai iekļūsim negadījumā vai saslimsim. Taču budisti uzskata, ka karmas likums darbojas citu dabas likumu ietvaros, nevis kontrolē tos.
Budisti tieši runa par to, ka karma pārsniedz viena cilvēka dzīves ilgumu. Taču budisms skatās uz to savādāk ka hinduisms. Budisms uzskata, ka atsevišķs <es> nepastāv ka ta ir ilūzija.
Hinduisms ir senāks par budismu. Budisms ir attīstījies uz hinduisma bāzes. Hinduisti tic, ka ir dvēsele, kura reinkarnējas dzīvi pēc dzīves, līdz beidzot savienojas ar Dievu. Budistu skatījums ir daudz komplicētāks.
Karma ir nevis cilvēkos(dvēselēs), bet gan izpaužas kā bezgalīgās telpas, laika un esības plūsmas traucējumi, ko radījusi postoša rīcība. Ja šie traucējumi ir gana lieli, tie neizzūd, līdz kāda līdzcietīga un empātiska rīcība ļauj tiem norimt. Bet kas notiek, ja tie nenorimst to izraisījuša cilvēka dzīves laikā? Pieņemot, ka telpas, laika un esības plūsma ir neierobežota un bezgalīga, šie traucējumi turpinās arī pēc cilvēka nāves. Ka gan tos var izbeigt, un kāpēc lai tie vispār turpinātu pastāvēt? Tie varētu norimt, ja nākotne kāds cilvēks saistītos ar šo traucējumu tik ļoti, ka sajustu sāpes. Tad viņš no tā mācītos un izvairītos pieļaut šo kļūdu savā dzīvē. (Budismā nav termins<grēks>, bet ir termins <kļūda>.) Tādejādi šī cilvēka empātija un līdzcietība izbeigtu seno, kāda cita radīto karmu. Pat, ja cilvēkam, kurs radīja traucējumu, neizdevās no savas kļūdas mācīties, to paveica kāds cits; tādejādi samazinās iespēja, ka kļūda atkārtosies nākotnē, jo ir vismaz par vienu cilvēku vairāk kurs zina, kā rīkoties labāk. Tas nozīme, ka sāpes, ko radījušas cilvēces pieļautās kļūdas, nekad nav veltīgas. Mēs dzīvojam ārkārtīgi mīloša un līdzcietīgā Visumā Tā plūsmā turpina eksistēt traucējumi, līdz kāds kaut kur gūst mācību.
Šajā reinkarnācijas skaidrojumā nav nepieciešams pieņemt, ka dvēsele pārdzimst jaunā ķermenī. Cilvēkam vienkārši jāsaistās ar kādu no šiem traucējumiem.
PĒC NĀVES TURPINA DZĪVOT KARMA, NEVIS CILVĒKS. Karma saistās ar cilvēku tik tieši un personiski, ka tas ietekmē visu viņa būtību. Nav iespējams pilnībā saprast, ka šī saikne veidojas, taču šķiet, ka tas notiek jau dzīves sākumā, iespējams, pat pirms dzimšanas. Lai arī kā tas būtu, saikne mēdz būt tik spēcīga, ka rodas sajūta, it kā cilvēks būtu kādas iepriekš dzīvojušas būtnes turpinājums, tomēr tā gluži nav. Tiesa, var izveidoties tik stipra saikne, ka cilvēks var <atcerēties> vienu vai vairākas <iepriekšējās dzīves> (…)
Es saku <būtnes>, jo budisms pārdzimšanas procesā iekļauj arī dzīvniekus un dažādas garīgas būtnes. Karma izmanto visu, kas ar noderēt pagātnes mocību pārtraukšanai un pasaules vešanai uz apskaidrību- tāds ir karmas dziļās līdzcietības spēks.
Paraugoties uz karmas likumu šādi, tas ir brīnišķīgi labvēlīgs, un daži budisti dod zvērestu nekad no tā nenošķirties. Tas nozīmē-neieiet nirvānā tik ilgi, iekams visa cilvēce nav sasniegusi apskaidrību (Džonatans kaija- A.R.). (…)
Karmai ir arī pozitīva puse-no labvēlīgas rīcības rodas nopelni, un tie vairo pozitīvas izjūtas. Šie nopelni kaut kur <tiek uzglabāti> (Es to saucu par pensijas 4.līmeni-A.R.), līdz tie kļūst nepieciešami. Pretēji negatīvajai karmai, nopelni var tikt dāvāti citiem-tos var pārraidīt.
Pozitīvā un negatīva karma mijiedarbojas. Nopelni var neitralizēt vai mīkstināt negatīvo karmu. Karmai piemīt arī šāda iezīme: ja mācība, kas jāiegūst no negatīvās karmas var tikt iegūta arī citā veidā, nevis tikai atkārtoti piedzīvojot ciešanas par pagātnes kļūdām, ciešanām nav vajadzības atkal parādīties. Tas ir viens no Visuma likumu līdzcietīgās dabas aspekts.
Paveras interesanta aina: negatīvo karmu var mazināt, piedāvājot citiem savus reliģiskajā praksē gūtos nopelnus. Tas tiek darīts jau kopš budisma pirmsākumiem.
Noslēgumā daži mani komentāri.
No astroloģijas perspektīvas liekas ļoti dabiski, ka cilvēks piedzimstot noteikta dzimtā , vieta un laika tiek SASAISTĪTS ar attiecīgās dzimtas tēmām, ar tēmām kuras viņa horoskopā emfātiski reaģē, uz tēmām, kuras liek ciest un tēmām, kuras ļauj izmantot labās karmas dāvātas iespējas.
Man personiski nekad nav bijis būtiski strīdēties par to avi es tagad strādāju pie SAVAS personiskās iepriekšējās dzīves tēmām. Es jau sen lietoju terminu PAGĀTNĒ. Tātad pagātnes kļūdas tiek labotas un tālāk nākotnē nodota laba karma.
Visticamāk, ka gan slikta, gan laba karma tiks nodota(ar to SAISTĪSIES) KĀDS JŪSU PĒCNĀCĒJS DZIMTĀ. Līdz kurai paaudzei> Vai tas ir tik būtiski? Visticamāk līdz tai, kur kāds šo kļūdu būs izlabojis vai labi dāvanu iztērējis…
Jebkura gadījumā ir vērts investēt pareizajos darbos jo pēc šīs loģikas <jums> nākošajā inkarnācijā nebūs atkal jārisina jau atrisināti uzdevumi.
Šādi skatoties uz šo tēmu, kļūst skaidrs Kristus kā <grēku izpircēja> fenomens.
Man patīk daudzviet pieminētā <saikne>, <sasaiste>. Tas ir astroloģija lietotais termins <joga>, ko vēdiskā astroloģija izmanto arī lai aprakstītu planētu aspektus. Protams arī termins <aspekts> nozīmē to pašu.
Un protams, ka mūsu horoskops parāda to, ar KO ESAM SAIKNĒ.
Katrs, ieguldot sava attīstībā, mēs uzlabojam Visumu…
Lai mums izdodas!
19.09.22.

Atpakaļ