Brīvība

Brīvība
Nejauši satiku kādu paziņu, kuras bērnam ir tik pat cik manējam divgadniekam. Apjautājamies kā veicas ar bērniem. Saku, ka manējā sāk pamazām apmeklēt bērnu dārzu. Uz to viņa atbild: ai cik labi, beidzot būs brīvība!
es tajā mirklī ļoti apmulsu. Spēju tikai pieklājīgi atbildēt jā, jā…
Šī īsā saruna manī raisīja daudz pārdomu. Kas ir brīvība? Vai man brīvība ir būt atbrīvotam no vistuvākā cilvēka-savas mīļās meitiņas? Man brīvība ir būt ar viņu kopā. Es izmantoju katru brīvu brīdi lai brīvprātīgi būtu ar viņu.
Paskatoties atpakaļ es varu saprast savu paziņu. Viņa ir aizrāvusies ar savu interesanto darbu un mazs bērns rada viņai sajūtu, ka viņa ir spiesta tam atdot savu laiku. Man tas liekas skumji -kā var laiku, kuru tev dzīve devusi uzskatīt par nebrīvu, ja esi kopā ar vissvarīgāko-savu bērnu?
Patiesa brīvība rodas no prāta brīvības. Tas ir katra cilvēka iekšējs process. Patiesa brīvība jebkuru pienākumu uztver kā iespēju piedzīvot dzīvi visā tās krāšņumā.
Es novēlu savai paziņai un visiem cilvēkiem būt brīviem nevis no kāda bet kopā ar kādu.

Atpakaļ