Pazemība

Vai pasaule ir atbilstoša?

Vienmēr domāju: vai tad, kad spriežam par kādu, par tā neatbilstošu rīcību, esam tik pilnīgi, tik atbilstoši, ka drīkstam to darīt?
Astrologa profesijā ik dienas dzirdu, ka situācija ir neatbilstoša tam, kādai tai būtu jābūt. Cilvēks pats savos darbos redz neatbilstību tam, ko tas domā un tam, ko tas ir plānojis darīt un reālajiem paša darbiem. Tas stāsta par to, ka viņa vecāki ir neatbilstoši to audzinājuši, tiem ir neatbilstošas attiecības, tie vispār viens otram nav atbilstoši! Tas stāsta, ka savā dzīvē noteikti nepieļaus tādu neatbilstošu situāciju, taču pagaidām tas nav izdevies, jo nav vēl saticis atbilstošu cilvēku un tagad arī tam neesot atbilstošs laiks un apstākļi. Tad , kad būs atbilstoši apstākļi, tik satikts atbilstošs cilvēks, tad viss beidzot notiks atbilstoši! Tiks sameklēts atbilstošs darbs, lai tajā būtu izglītībai atbilstoša alga un tiks atrasts ģimenei atbilstošs mājoklis. Tiks izvēlēta atbilstoša daktere un bērns nāks pasaulē atbilstošos apstākļos. Vai varat man pateikt, kad tas būs?
Patiesība ir tāda, ka cilvēka pasaule nekad nav līdz galam atbilstoša. Tas tādēļ, ka mums visiem piemīt ēna. Tad, kad sakām pieņemt savu ēnu, mēs strauji kļūstam viedāki. Mēs pārstājam citus tiesāt, jo paši sākam apzināties savu nepilnību. Mēs beidzot saprotam savus vecākus un arī tuvos, mīļos sev blakus.
To skaisti apraksta Griāns savā esejā <Neatbilstība>/Zvaigzne Abc/:
…Jauneklis mēģināja saprast, kā vārdi var neatbilst darbiem.
<Vai tad nav nekādu iespēju sasniegt atbilstību starp to, ko darām un to, ko sakām?> viņš jautāja.
<Ir iespējams sasniegt zināmu saskaņotību ar noteikumu, ka nesāksi ar to cīnīties līdz nāvei un ļausi tam dzīvot sev blakus ka ēnai, ko nav iespējams atraut no pēdām. Un kad beidzot tu iedraudzēsies ar paša neatbilstību, tā tev dāvā velti, ko neesi gaidījis.>
<Un kas tā būtu?> puisis ieintriģēts jautāja.
<Pazemība.>

Atpakaļ