Kāpēc esi neveiksminieks?

Runāju ar cilvēku. Viņš esot neveiksminieks. Stundas laikā dzirdēju neskaitāmus:
man neveicas, man nekas nesanāk, man notiek tikai sliktais. Pamanīju, ka tas viss tiek teikts tagadnes formā.
Daudzi saka: man NAV naudas, NAV normālu sieviešu, NAV normālu vīriešu, NAV normāla darba, NAV normāla veikala, NAV normālas cenas, NAV normāla alga, NAV normāla medicīna, NAV normālas izglītības.
Ja cilvēks visu laiku sevi kodē uz NAV, tad jau nebūs arī nekad.
Stāstu šim pieaugušajam vīrietim, kas jādara: katru rītu jāceļas ar domām un vārdiem: ŠODIEN IR normāla diena, ŠODIEN es izdarīšu to un to(nevajag par daudz!!!), es to izdarīšu labi. Ja man uzreiz nesanāks, es to darīšu vēl, līdz man SANĀKS. Eju pa ielu un skaitu līdzi saviem soļiem: es eju uz turieni. Es tagad daru to, kas nepieciešams. Vakarā eju gulēt ar domu: šodien man izdevās labāk ka vakar. Es tagad gulēšu apmierināts ar sevi. Es faktiski viņam mācīju kā sākt savu dzīvi dzīvot apzināti-četrdesmitgadnieku vecums ir ļoti piemērots laiks lai to sāktu darīt.
Svarīgi tādam neizlēmīgam un <ļodzīgam> raksturam visu darīt TAGAD. Nevajag izvirzīt tālus un augstus mērķus. Jāizdara TAGAD darāmais, pēc tam varēs atpūsties. Tad ķerties klāt nākošajam. Tā soli pa solim.
Ilgi domāju(man ir tāda vājība-ilgi domāt un tad ātri pieņemt lēmumu), kādēļ man tā nav, kā šim vīrietim. Un secinājums bija bezgala vienkāršs-tad, kad ir grūti un kaut kas nesanāk(kā jau visiem cilvēkiem), es to daru pēc tam vēlreiz un vēlreiz, līdz SANĀK. Viņš savukārt atmet tam ar roku un sāk meklēt kaut ko citu.
Kad ir iegūta pozitīva pieredze rezultāta sasniegšanā, tas palīdz nākošajā grūtajā brīdī. Un es atklāšu visiem, kuriem nesanāk- ziniet pa vidu starp grūtajiem posmiem ir tādi, kad viss SANĀK VIEGLI. Kā man patīk šie vieglie brīži- es kaifoju par tiem, jo pirms tam ir ticis ieguldīts darbs! Viegli sanāk tas, kas pirms tam ir bijis grūti. Tāds ir dabas likums. Klausiet šim likumam, un jums pēc laika būs viegli!

Atpakaļ