Runāšana sudrabs, klusēšana zelts.

Runāšana sudrabs, klusēšana –zelts.

Pievērsiet uzmanību tam, ka abas izpausmes ir LABAS. Sudrabs ir labs un zelts ir labs. Abi ir vērtības. Tad kādēļ klusēšana ir vēl vērtīgāka par zeltu?
Ebreju izteiciens skan: ”Vārds ir vienu šekelu vērts, bet klusēšana — divus.”
Ir divas labās planētas- Venera un Jupiters. Venerai no metāliem vairāk atbilst sudrabs, Jupiteram zelts.
Man atskārsme par to, kādēļ klusēšana ir zelts nāca caur izpratni, ka tikai klusējot, mēs KLAUSĀMIES. Klausoties mēs kļūstam vienoti ar vārdiem, kurus dzirdam. Jupiters ir skaņas valdnieks. Skaņa ir pirmavots visam-tā izplatās ēterā(akaša). Tā apvieno visu un visu, kuri klausās. Jupiters ka reliģijas planēta mums to labi parāda. Tauta tiek aicināta ar baznīcu zvaniem vai mošeju saucēju balsīm nākt klausīties Dieva vārdu visi kopā.
Kopā klausīšanās ir grupas spēka akumulēšanas process. Klausīties mūziku kopā ir zelts. Klausīšanas austiņās ir Venera-cilvēks izvēlas, ko klausīties, pa gabaliņam, pa dziesmai- nevis visu koncertu vai albūmu kopā kā veselu. Atgādinu, ka Jupitera spēks ir vairāk ūdens zīmēs, nekā uguns zīmēs. (Vēzis, Zivis-Strēlnieks).
Pieņemšana un iekļaušana (klausīties to, ko stāsta pasaule un klusēt)-Jupiters
Šķirošana, vērtēšana- savu domu iztekšana -Venera
Radio un tv raida ēterā. kad noteik tiešraide, visi to KLAUSĀS KOPĀ. Ja cilvēks skatās atsevišķu kanālu vai ierakstu, apstādinot raidījumu, pārtinot filmu u.t.t., tas sarauj saikni ar šeit un tagad Jupiterisko spēku. Patērētāja (Venera) domāšanā var pārtīt arī mācītāja runu vai noskatīties to ierakstā. Ja cilvēki kāda telpā klausās vienu raidījumu, tie ir uz viena viļņa, tie ir KOPĀ. Ja tie katrs SAVĀS austiņās klausās SAVU raidījumu, tie ir atsevišķi, tie ir PRIVĀTAJĀ (Venera) telpā. Patērētāju sabiedrībā Venera dominē, tā ar savām preču un naudas piedāvājumu reklāmām pārtrauc jebkuru tiešraidi un cilvēki zaudē spēju būt šeit un tagad, tie parslēdz kanālus, ja tiem traucē reklāma vai apnīk klausīties. Ļoti svarīgais UZMANĪGAS KLAUSĪŠANĀS process tiek traucēts.
I.Ziedonis. Epifānijas.

Bērniņ, neēd, kad dziesmu dzied! Bērniņ, nekad neēd, kad dziesmu dzied, bērniņ mans! Tur dziesmā maza dvēselīte lūdzas, varbūt viņa ir izsalkusi šai brīdī. Bērniņ, neēd, kad dziesmu dzied.

Bērniņ, nedzer, kad dziesmu dzied. Tur vālodze dzied, lūdzas lietu, nabago rasu no lapām. Tur vālodze lūdzas, neēdusi dzied, nedzērusi.

Bērniņ, mēs esam ēdēju tauta, bet noliec karoti bļodiņā, kad dziesmu dzied, bērniņ mans. Neskaties, bērniņ, ka tas onkulis ēd, no viņa nemācies. Viņš ir apēdis visas savas dziesmas, viņš neatšķir dziesmas no salātiem.

Vienas durvis ir karotei un dziesmai. Vai karote apstājas mutes priekšā, kad dziesma nāk dziedādama? Bērniņ, paņem karoti pie rokas un paved malā, palaid dziesmu pirmo, bērniņ mans...

Gudrais ķēniņš Salamans rakstīja: ”Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda. ..savs laiks klusēt, un savs laiks, kad runāt.” (Sal. Māc. 3:1, 7.)
Kad būtu pareizāk klusēt, nevis runāt? Bībeles lappusēs tādi vārdi kā ”klusēt”, ”ciest klusu” un tiem līdzīgi parādās desmitiem reižu. Konteksts, kādā šie vārdi ir lietoti, atklāj vairākas situācijas, kurās būtu piemēroti klusēt. Pievērsīsim uzmanību tam, kā klusējot var apliecināt cieņu pret citiem, parādīt, ka mums piemīt apdomība un spriestspēja, kā arī radīt piemērotus apstākļus pārdomām.
Ar klusēšanu ir iespējams paust cieņu. Kamērciti runā, ir laiks klusēt un klausīties. Arī savstarpējās sarunās prasme labi klausīties ļauj parādīt citiem cieņu. Klusēšana ir apdomības un spriestspējas pazīme. Bībelē ir teikts: ”Kas savu muti savalda, ir gudrs,” — un vēl: ”Sapratīgs vīrs klusē.” (Sal. Pam. 10:19; 11:12.) Padomāsim par to, kā Jēzus klusēdams parādīja apdomību un spriestspēju. Atrodoties tiesas priekšā, ”Jēzus cieta klusu”, jo saprata, ka, runādams ienaidnieku uzkurinātajā naidīgajā gaisotnē, viņš nepanāks neko labu. (Mat. 26:63.) Vēlāk, kad viņš bija atvests pie Pilāta, Jēzus ”neatbildēja nenieka”. Jēzus ļāva, lai viņa darbi runā viņa vietā. (Mat. 27:11—14.)
Arī mēs rīkojamies gudri, ja ”savu muti savaldām”, it īpaši tad, kad mūs kāds aizvaino. ”Kas ir pacietīgs, tas ir arī gudrs,” teikts Bībeles sakāmvārdā, ”bet kas ir nepacietīgs, parāda savu negudrību.” (Sal. Pam. 14:29.)
”Kur daudz vārdu, tur neiztiek bez grēka, bet kas savu muti savalda, ir gudrs,” rakstīja Salamans. (Sal. Pam. 10:19.) Pilnīgais cilvēks Jēzus apzināti meklēja iespējas pabūt vienatnē un veltīt laiku pārdomām — viņš palaikam devās prom no pūļa kņadas uz kādu kalnainu, tuksnesīgu vai citu klusu un vientuļu vietu. (Mat. 14:23; Lūk. 4:42; 5:16.)
Klusums palīdz atgūt spēkus un iekšēju mieru. Tāpat klusums ir vajadzīgs godīgai pašpārbaudei, lai mēs varētu saprast, kas mums sevī ir jāmaina. Izmantojot klusus un mierīgus brīžus pārdomām, mēs varam attīstīt pazemību un pieticību, kā arī izvērtēt, kas ir patiesi svarīgs.

Izmantoti Jehovas liecinieku portāls Sargtornis
Andris Račs
5.02.2019.

Atpakaļ