Mājas viesis. par Laiku.2010.gada decembris

Kā „laiku” savā darbā un dzīvē izjūt astropsihologs Andris Račs:
- Astroloģija kā zinātne par laika cikliem pēta zvaigžņu enerģijas saikni ar dabu un cilvēku. Tātad jau astroloģijas definīcija liecina, ka šī pētniecības metode procesus dabā un cilvēka dzīvē skata cikliski. Arī pulkstenis laiku skaita cikliski un cilvēka mūžs norit cikliski – bērns piedzimst, izaug, cilvēks noveco un nomirst. Patiesībā ļaudis bieži neaizdomājas, ka laiks vienlaikus ir gan ciklisks, gan lineārs. Katra cilvēka izpratnei par sevi un nākotni būtu jāveidojas no tā, ko rāda zvaigznes. Uzkrājot tūkstošiem gadu ilgu pieredzi, ir pārbaudīts, ka, planētām izkārtojoties noteiktā stāvoklī, laiks uz cilvēku iedarbojas atšķirīgi. No rīta mostoties mēs ceram, ka uzausīs saule. Tā ir noticis jau tūkstošiem gadu ilgi, un mēs ticam, ka tā būs arī rīt. Lai gan mēs nevaram par to būt pārliecināti, jo nākotni paredzēt mēs nevaram. Bet saule patiešām atkal uzaust. Līdzīgi, ja tūkstošiem gadu ilgi, piemēram, Marss uz cilvēkiem ir iedarbojies sasprindzinoši, tad tā būs arī turpmāk.
31. decembrim kā gada pēdējai dienai un 1. janvārim kā jauna gada sākumam astroloģijā nav nekādas nozīmes. No astroloģijas viedokļa četri nozīmīgākie brīži gadā, kad notiek būtisks „klikšķis”, ir pavasara saulgrieži, Jāņi, rudens un ziemas iestāšanās. No tiem vislielākā nozīme ir pavasara saulgriežiem, kad saule iezvana pavasari un dabā iestājas atmoda. Par atskaites punktu kalpo arī mēnesis, diennakts un cilvēka dzimšanas diena. Jauns mēnesis astroloģijā gan sākas nevis pirmajā datumā kā tradicionālajā kalendārā, bet ap divdesmit otro datumu. Arī katrā dienā ir savi pagrieziena punkti – rīts, pusdienlaiks, saulriets un pusnakts. Četri atskaites punkti pastāv dienā, gadā un cilvēka dzīvē. Viens noslēdzies gads astroloģijā nekalpo par galveno dzīves atskaites punktu, bet gan septiņu vai divpadsmit gadu cikls. Septiņu gadu ciklu nosaka Mēness un Saturna ietekme. Katrs cilvēks, vēlas viņš to vai ne, neizbēgami ir pakļauts šim septiņu gadu ciklam un nespēj no tā izvairīties. 12 gadu atbilst Jupitera ciklam.
Laikam piekritīsiet - nav loģiski, ka jauns gads, kā šobrīd nosaka kalendārs, sākas ziemā. Mūsdienās zināmā laika skaitīšanas sistēma pastāv tikai dažus simtus gadu, bet tas ir nieks salīdzinājumā ar gadu tūkstošiem ilgo cilvēces pastāvēšanas vēsturi. Senās civilizācijas kultūrās gads biežāk ir sācies pavasarī vai arī rudenī. Arī patlaban pastāvošā laika skaitīšanas sistēma, kas nosaka, ka drīz iestāsies 2011. gads, patiesībā ir salīdzinoši nesena. Divi tūkstoši gadu pasaules vēsturē un astroloģijā nav ilgs laika posms.

Andris Račs teic, ka viņam personīgi laiks šobrīd ir vislielākā vērtība. Laiku kā vērtību cilvēki sāk apzināties tikai divdesmit deviņu, trīsdesmit gadu vecumā. Jaunībā cilvēks nedomā par to, ka dzīve nav bezgalīga un tai pienāks gals. Taču katrs, kurš jūtas par kaut ko atbildīgs, ir spiests skaitīt laiku. Laiks un atbildība – tie nav atdalāmi jēdzieni, uzsver Andris Račs. Arī vērtējot lietu nozīmi, viņu vairāk interesē nevis tas, cik kas maksā, bet, cik laika vajadzēs, lai to nopelnītu. Atskaites punkts ir laiks. Andris Račs apgalvo, ka šobrīd dzīvo intensīvi un ir izvēlējies nepavadīt laiku ar klēpī saliktām rokām. Dzīve pilnasinīgi ir jādzīvo šodien un šobrīd, nevis rāmi sēžot un prātojot, ka kaut kad varbūt būs jāsāk dzīvot, prāto astrologs. Viņš secina, ka savā līdzšinējā dzīvē, iespējams, ir paspējis nodzīvot jau vairākas, varbūt pat astoņas dzīves. Jo katrs no dzīves posmiem tik ļoti atšķiras no iepriekšējā, ka uzskatāms gluži vai par atsevišķu dzīvi. Piederu pie tiem ļaudīm, kuri lūkojas uz priekšu, nevis atpakaļ, teic Andris Račs.
 

Atpakaļ