Citāda pasaule 2010.gada augusts

 

Astrologs Andris Račs ikvienu cilvēku pieņem kā atsevišķu pasauli. Katrai no tām ir savs liktenis un skaistums. Zvaigznēs ierakstīts un negrozāms.

Romāns Koļeda

Savā astrologa praksē neslēpjat īpašo kontaktu ar klientiem, kuru apmeklējuma laikā spējat uz pasauli paraudzīties it kā viņu acīm. Iekšējā redzēšana ļauj jums intuitīvi sajust cilvēku arī bez zvaigžņu kartes.
Ārpus darba man dažreiz jādzird, ka neesmu pietiekami diplomātisks. Ir dažādi veidi, kā pieslēgties cilvēkiem, manējais saistīts ar enerģijas koncentrēšanu un salīdzināms izmeklētāja vai ķirurga pieejai. Tiecos īsā laikā panākt maksimālu rezultātu.
Ķirurgam ir vienkāršāk – viņš uzšķērž slimo vietu un redz, kas tur notiek...
Ziniet, mums ir tāds žargona vārds - astroķirurģija. Man ir interesanti ķerties klāt uzreiz būtiskajam, nevis smērēt ziedītes sāpju noņemšanai. Tādēļ labprāt tiekos ar drosmīgiem cilvēkiem, kuri ir gatavi ieskatīties savā iekšienē.
Un daudz pie jums nāk tādu drosminieku?
Lielākā daļa. Protams, gadās arī jūtīgākas personas, kurām pieņemamāka ir delikāta attieksme. Tas man jārespektē, bet klusībā nodomāju – ir taču daudz astrologu vai citu profesiju pārstāju, pie kuriem var saņemt mierinājumu! Pēdējā laikā man vairāk bijis tādu klienšu, kuras vizītes beigās saka: „Man vienkārši kļuva labāk.” Izrādītai uzmanībai arī ir liels spēks. Tikko runāju ar klienti, kura zaudējusi draugu. Viņai noteikti nepieciešama terapija. Jāpalīdz.
Vai apzināti dibināt ar klientu sava veida mistisko kontaktu, pieslēdzoties viņa pasaulei?
Jā. Es varētu mēģināt pateikt, kā tas dzīvē notiek. Kad man šodien jautāja: „Kādas tautības būs mans nākošais vīrietis?”, aktivizēju savu iztēli caur šo sievieti dotā uzdevuma virzienā. Varbūt šāda veida pieslēgšanās var šķist kā urbšanās cilvēkā, bet patiesībā jau urbšana notiek viņa zvaigžņu kartē. Ir arī tādas konsultācijas, kurās pietiek tikai paskatīties uz atnācēju, un aina uzreiz noskaidrojas. Nereti redzi, ka aiz uzdotā jautājuma slēpjas pavisam citas, dziļākas lietas.
Ir gadījumi, kad jūs iesakāt apmeklēt psiholoģijas vai ezoteriskas speciālistus, ar kuriem sadarbojaties.
Viens cilvēks visu nevar aptvert. Bieži redzu, ka cilvēkam vispirms jāatrisina savas attiecības ar tēvu vai māti, bet viņš jau nezina – kādā veidā. Tāpēc, līdzīgi ģimenes ārstam, nosūtu pie attiecīgā speciālista.
Bet tas nenozīmē, ka jūs atvadāties no klienta – astroterapija turpinās, vai ne?
Terapija sākas brīdī, kad cilvēks ir gatavs kaut ko mainīt un piezvana, turpinās, kad palīdzu risināt klienta problēmas un sāku teikt, ko darīt.
Ar ko astroterapija atšķiras no psihoterapijas?
Psihoterapijā sarunas vai citas darbības veidā tiek nonākts līdz cēloņiem. savukārt astroterapija cēloņi ir redzami uzreiz, bet ir jāmāk tos izskaidrot cilvēkam aktuālajā pieredzes un izpratnes līmenī. Psihoterapija parasti nozīme ilgāku terapijas kursu, bet ir arī lieliski psihoterapeiti, kur strādā dinamiski. Savus klientus izvēlos sūtīt pie tiem terapeitiem, kuri strādā intensīvi. Pie astrologa arī var iet gadiem un runāt vienu un to pašu, bet man tas nav interesanti.
Jūs taču te kaifa dēļ nesēžat!
Man tomēr svarīgi, lai darbs ar klientu būtu interesants arī man. Astroterapija ir līdzīga psihodrāmai un Junga arhetipu mācībai. Cilvēks izdzīvo noteiktas lomas: mātes, meitas, tēva vai dēla u.c.
Izklausās pēc Viestura Rudzīša teorijas...
Tieši tā! Tikai, atšķirībā no viņa, mēs uzreiz šo lomu mijiedarbi redzam klienta zvaigžņu kartē. Bet Viesturs Rudzītis zina, ko ar to visu darīt tālāk. Savā praksē daudz sarunājos, jautāju, lai noskaidrotu klienta pagātnes notikumus, kuri spēcīgi iespaido viņa šodienu. Taču arī šādā situācijā darbojas mana intuīcija, kas atklāj patiesību. Ja cilvēks pie manis nonāk līdz sapratnei, kas viņš ir, uzskatu, ka astroterapija līdzējusi. Likteņi ir dažādi: būt mātei, sievietei, skolotājai, strādniecei. Tiklīdz tu saproti un pieņem savu likteni, var sākties dziedināšana. Bez sevis izzināšanas nekas tamlīdzīgs nenotiek. Mulsināt var vienīgi fakts, ka viens cilvēks var sevi iepazīt pie astrologa stundas laikā, bet citur paies divi gadi. Vienmēr piedomāju, lai pie manis nāktu nobriedušas personības, nevis ziņkārības dzīti interesenti, ar kuriem nekādi brīnumi un pieslēgšanās nenotiek.
Teju divdesmit gadu praksē esat nonācis pie secinājuma, ka cilvēku problēmas ir vienas un tās pašas. Kādi ir klientu biežāk uzdotie jautājumi?
Esmu radis ne tikai pieslēgties, bet arī – izslēgt no apziņas klientu. Darbu mājās nenesu un neatceros ne vārdus, ne situācijas.
Tas ir profesionāli, iespējams, jums pašam nav vajadzīgs psihoterapeits.
Nē, man vajadzīgs gan, bet tās ir personiskās problēmas. Ceru, ka diezgan maz piesavinos citu cilvēku problēmas. Bieži man klienti jautā: „Kas man dzīvē jādara?” Pie kā vēl cilvēkam ar tādu jautājumu griezties – mācītāja?! Psihoterapeits neteiks principa pēc, bet runās tik ilgi, kamēr klients pats nonāks pie atbildes.
Jums uz tik tiešu jautājumu ir atbilde?
Jā, man ir. Bet vai es to pasniegšu uz paplātes, vai ļaušu cilvēkam pašam saprast – ka kuram, bet atbildi viņš saņems. Vai viņam tā patiks, tas ir cits jautājums.
Kādas ir iespējamās atbildes, kas cilvēkam dzīvē būtu jādara?
Vienam ir jāmīl, otram jāsaņem mīlestība; vienam jāpelna nauda, otram jādomā par bērniem.
Izklausās, ka dominē sadzīviskais līmenis.
Sadzīve ir suverēna tēma, ko nevar apiet. Bet pastāv izplatīta ilūzija, kurā cilvēkam parasti nākas vilties: domāt, ka dzīvē jādara kaut kas īpašs. Tas ļoti īpašais bieži vien ir tepat, degungalā. Gadās, protams, arī citādi varianti, taču tie ir izņēmumi. Piemēram, man ir kliente, kurai dots uzdevums izveidot bērnu izglītības centru laukos. Kad viņa to sāks īstenot un saskarsies ar sadzīvi, saskaņošanu, dokumentāciju, biznesa plānu – tā visa būs rutīna, kaut gan virsuzdevums ir skaists. Domājošs cilvēks, uzzinot savu uzdevumu, vienmēr centīsies to piepildīt. Viņš pārkāps pāri audzināšanas un vides ietekmei, saprotot, ka radīts cēliem mērķiem. Vēl man bieži jautā par mīlas lietām, biznesu un politiku.
Visu svarīgāko nosaka cilvēka dzimšanas karte, kurā parādās, cik daudz mums šūpulī ielikts un – cik no mums par to dzīve prasīs samaksāt vai atstrādāt. No šāda vienkāršota skatījuma var atvasināt dažādas demagoģiskas teorijas – kā jūs cilvēkus no tādām pasargājat?
Nevajag uzskatīt, ka cilvēks, kuram maz dots un no kura neko nevar paprasīt, ir neveiksminieks. Tāds bieži vien ekspluatē visus apkārtējos un nejūtas apdalīts. Iespējams, viņam pat ir izdevīgi izmantot neveiksminieka statusu, lai mammai palūgtu kārtējos simts latus.
Tad jūsu skatījumā nemaz nav neveiksminieku?
Tie ir neapmierinātie. Astrologs uzreiz nosaka - cilvēka laime ir objektīvajā novērtējumā vai subjektīvā novērtējumā. Vienam labi ir tad, ja tas vispārpieņemti ir labi, citam labi ir tad, ja dari to, kas pašam patīk.
Kā to saprast? Ja kontā ir nauda, šķiet, tur nav nekā subjektīva...
Tev var būt daudz naudas, bet vienalga būsi nedrošs un neapmierināts. Ja cilvēks kaut ko dzīvē nevar izdarīt, tad, piedodiet, viņam to arī nevajag gribēt.
Vai dzimšanas kartē jūs varat redzēt visu?
Domājat, arī nāvi? Es tur neskatos, jo redzu tikai to, ko meklēju. Strādāju kā izmeklētājs, ar konkrētu lietu, kas cilvēkam ir uz sirds.
Bet - atnāk klients, un jūs ieraugāt, ka viņš tūlīt izies ārā un tiks sabraukts. Vai tādam pārmetīsiet krustu un palaidīsiet?
Visticamāk es tiešām viņam neko neteikšu, bet rekomendēšu negatīvo enerģiju atbrīvot. Bet mirēji nav mani klienti, drīzāk runa ir par garīgu miršanu un atdzimšanu. Esmu strādājis ar daudziem tūkstošiem cilvēku, un, ja kāds no manis grib izspiest informāciju par savu nāvi, uzreiz atbildu – te nav apdrošināšanas kompānija. Garantijas par dzīves ilgumu es nesniedzu, tikai par kvalitāti, ja cilvēks pareizi attieksies pret sevi.
Tad parunāsim par kvalitāti. Rietumu astrologiem sagādā problēmas pēc horoskopa noteikt cilvēka iekšējās attīstības līmeni, tādēļ esat apguvis klasisko indiešu un arābu astroloģiju. Vai tiešām indivīda garīgās attīstības slieksnis ir ierakstīts zvaigznēs?
Pieturos pie kristīgā pasaules uzskata, tāpēc ticu, ka tas nav ierakstīts zvaigznēs. Bet patiesībā garīgais līmenis ir noteikts, ne velti indieši strādā ar zvaigžņu astroloģiju, kamēr Rietumi – ar planētu astroloģiju. Tās ir atšķirīgas koncepcijas. Un es piekrītu abām, jo cilvēka lielais mērķis ir galīgā atbrīvošanās – nepārdzimšana. Indijā astroloģija labi saskan ar valdošu kastu sistēmu, tur cilvēki bez kurnēšanas pieņem savu vietu un necenšas kāpt augstāk. Savukārt Rietumu cilvēks, kurš pazīstams ar Jaunās Derības likumu par to, ka mūs izglābs mīlestība, cerība un piedošana, mierīgi savu likteni nepieņem. Vēdiskie astrologi, cik man zināms, cilvēkam pasaka visu bez jautāšanas. Man šāda pieeja nav pieņemama, jo tā nav terapeitiska. Rietumu astroloģija daudz labāk apraksta šo dzīvi, bet indiešu astroloģija(Džoitiš) apraksta dvēseles vietu kosmosā un karmas ratā. Cenšos apdomāt katru vārdu, ko saku, un ļauju cilvēkam pašam nonākt līdz atziņai par savu vietu dzīvē. Jāsaprot, ka, tēlaini izsakoties, labāk būt laimīgai margrietiņai, nekā nelaimīgai rozei. Ar katru cilvēku labprāt strādātu tikai desmit minūtes, ilgāk koncentrēties man nepatīk. Šajās minūtēs parasti varu atbildēt uz visu, ko vajag, taču klienti šādām atklāsmēm nav gatavi. Ja pēkšņi atveras patiesība, tā ir jāapdomā. Tātad tiem, kuri vēlas ātrāk neiemiesoties uz Zemes, jāiet pie vēdiskā astrologa, bet tiem, kuri vēlas būt laimīgi šajā dzīvē, jāiet pie rietumu astrologa.
Kas cilvēka dzīvē ir ierakstīts zvaigznēs, proti, nolemts?
Mums katram ir nolemts zināms enerģijas līmenis. Atnāk pie manis spēcīga sieviete ap gadiem piecdesmit un prasa: „Vai tad es nevaru vienreiz atslābināties un izbaudīt, ka kāds par mani rūpējas?” Taču tā viņai nekad nenotiks! Vienīgais, ko cilvēks var darīt – pareizi izlietot sev doto enerģiju. Vēl mums ir nolemti vecāki. Saprotot šo patiesību, mēs vispirms mēģinātu viņus pieņemt. Diemžēl daudzi domā, ka vecāki ir nejaušība. Ikvienam laikam nolemts arī viņa mūža ilgums, taču dzīves kvalitāte nav pilnībā nolemta.
Viens piedzimst aristokrāta ģimenē, bet otrs – plebejos...
Cilvēks var izjust laimi dažādos apstākļos. Ikvienam viņa talanti ir iepriekš nolemti, tāpēc nevajadzētu pretī liktenim spirināties un iztaisīties par citu cilvēku. Bet es nezinu vai ir nolemts, ar ko dzīvot kopā. Nenoliedzami, pastāv arī karmiskas attiecības, bet tas iespējams nenozīmē, ka Bērziņam jāsatiek Anna. Viņam jāsatiek Annas tipa sieviete.
Un dvēsele?
Koncepcija par to, ka mēs to tik vien darām kā tiekamies ar iepriekšējās dzīvēs sastaptām dvēselēm, manuprāt, ir stipri pārspīlēta. Tas tikai nozīmētu, ka esam sastrādājuši pārāk daudz nepatikšanu un nevaram no šīm attiecībām atbrīvoties. Es ar demagoģiju nenodarbojos, bet zinu, ka pastāv reinkarnācija. Taču par šo tēmu vajadzētu griezties pie budistiem. Naivums, ar kādu cilvēki saprot dvēseļu pārceļošanu, mani vienlaikus uzjautrina un skumdina. Saprotu, kāpēc baznīca, kā runā, no Evaņģēlija izņēmusi reinkarnācijas tēmu – tā vienkārši traucē dzīvot. Domāju, viss ir tā, kā tam jābūt. Ja mēs neatceramies savas iepriekšējās dzīves, tātad – nevajag.
Astroloģija liekot jums justies kā kaislīgam mīlniekam un gudram mūkam. Lūdzu, paskaidrojiet sīkāk!
Nezinu, tā ir domu koncentrācija vai trešā acs, bet darbā ar cilvēku fokusēju enerģiju viņa virzienā. Ārpus darba savu enerģiju varētu izlietot, piemēram, mīlējoties. Savukārt viedam mūkam vispār nav sava „es” - viņš atrodas vienotībā ar kosmosu vai Dievu. Garīgā dimensijā viss ir vienots, bet materiālajā – atdalīts. No vienas puses, saprotu, ka visam, kas notiek, arī jānotiek, bet no otras – man jāatrisina konkrēti klientu gadījumi. Ideāls astrologs ir bezkaislīgs. Iespējams, es nekad tāds nebūšu, jo man svarīga enerģijas apmaiņa, ko pēdiņās var saukt par kaislību.
Kādi ir jūsu enerģijas avoti?
Desmit gadu garumā man vajadzēja ļoti daudz dot, bija slima māte un dzīves draudzene. Enerģija aizgāja tuvākiem cilvēkiem, tāpēc vajadzēja iemācīties to smelties papildus, lai varētu turpināt strādāt ar klientiem. Tā es nonācu līdz cigun: brīnišķīgai, tūkstošiem gadu pārbaudītai enerģijas akumulēšanas metodei. Cilvēka dabā ir pievērsties enerģētikai tikai tad, kad tās trūkst. Nebūšu oriģināls, mani uzlādē daba, saule, jūra un tuvi cilvēki.
Esat sev piesaistījis uz astroloģiju tieši neattiecināmas lietas, tādēļ jājautā - cik patstāvīga un savā būtībā tīra ir šī zinātne?
Tīrības pakāpe ir atkarīga no tiem, kuri tālāk nodod savas zināšanas. Paši par sevi mēs esam niecības un nevaram ietekmēt zvaigžņu plānu. Astrologs strādā ar tīru informāciju, bet tās interpretācija var būt dažāda. Mani īpaši neinteresē modernas skolas, jo balstos uz laika pārbaudi izturējušām tradīcijām.
Piemēram, aura – soma ir krāsu terapijas daudzlīmeņu sistēma, kuras saistība ar astroloģiju ir pavisam vienkārša: jebkurai skaņai, krāsai, planētai, skaitļiem ir sava vibrācija, un šajās valodās mēs varam izzināt patiesību, sevi harmonizēt. Es neticu nevienai mācībai, kurā nav sistēmas.
Jūs redzat cilvēku auras?
Vienu brīdi biju uztrenējies līdz redzēšanai, bet astrologam visu laiku jāskatās datorā, un tad man būtu jāsāk šķielēt. Redzēšanu esmu mācījies, bet tas nav mans ceļš. Es neskatos ar acīm, bet jūtu sirds rajonā.
Solāt palīdzēt cilvēkam atrast laimīgās vietas uz pasaules. Vai tas nozīmē, ka varam piedzimt ne savā vietā?
Nē, bet tas ir liktenīgi. Tevi pēc piedzimšanas var aizvest uz citurieni. Prombūtne no dzimtenes arī ir liktenis - lai piepildītos noteiktais dzīves ceļš, jābūt īstajai vietai un laikam. Te nejaušība absolūti nav iespējama. Pateicoties ezoterikai, uz lietām un pasauli skatos ļoti vienkārši. Ir cilvēki, kuri līdzīgi gājputniem, vienmēr mīlējuši ceļot un klejot. Bet es nevienam nesaku: „Brauc, tur tev būs labāk!” Cita lieta, ja jautā, piemēram: „Kur man būs labāka laulība?” Izrādās, ka Portugālē, tikai tur būs švaki ar naudu. Kosmiskais likums - par visu dzīvē jāmaksā. Došana un ņemšana ir ierakstīta zvaigznēs, tu nevari vairāk par nolemto iedot vai saņemt. Dzīves apstākļu nomaiņai ir liela nozīme, bet paradīze neiestāsies nekur.
Astroloģija palīdz cilvēkam satikties pašam ar sevi tik dziļi, cik attiecīgajā brīdī ļauj viņa karmas sargi – tie ir jūsu vārdi.
Cilvēki bieži saka: „Ja es toreiz būtu sapratis, kas notiek, rīkotos citādi.” Dzīves skola mums dota, lai mācītos un soli pa solim virzītos uz augšu. Esmu revolūcijas noliedzējs un neticu, ka cilvēku apziņa var strauji mainīties. Ir, protams, izņēmumi. Karmas sargu klātbūtnes sajūta manī nostrādā kā bloķēšanas sistēma, un tad diemžēl nevaru cilvēkam neko pateikt, lai gan atbildes it kā redzamas. Gribētos inteliģenti paskaidrot savas noklusēšanas iemeslus, bet jāatzīstas - tas man joprojām sagādā mokas. Būtu teatrāli teikt: „Man jūsu karmas sargi neļauj runāt.”
Vecos laikos darbojās izlūkastroloģija: tuvojas ienaidnieks, gatavojieties! Mūsdienās astropsiholoģija māca būvēt dzīvi tā, lai sadarbotos ar saviem iekšējiem pretiniekiem, nevis instinktīvi reaģētu uz notikumiem. Pirms simts gadiem neko tādu jūs nesastaptu, Rietumu civilizācijas ietekmē astroloģija ir stipri mainījusies.
Bet būtība nav mainījusies - zvaigznes, planētu attālumi, kosmiskā kārtība, vienotība darbojas kā agrāk. Tā ir?
Protams, taču sācies jauns - Ūdensvīra laikmets, kurā cilvēki daudz apzinīgāk piedalīsies savas dzīves arhitektūrā. Ne velti daudzas Austrumu autoritātes apzināti atklāj apslēptās zināšanas. Tā ir jaunā laikmeta zīme.
Kas ir jūsu autoritātes? Man nezin kāpēc ienāca prātā Sai Baba!
Man personiski viņš nav autoritāte, lai gan zinu aplaimotus cilvēkus, kuri pie viņa brauc. Man pat svētos pelnus ir atveduši no Viņa ašrama ko smērēt. Varu nosaukt cigun ķīniešu skolotāju Sju Mintanu. Šodien Austrumu klosteri ir atvērušies, mūki braukā pa pasauli – tas nenotiktu, ja nebūtu pienācis īstais laiks.
Astroloģija man mīļa tāpēc, ka tā parāda: vienam jānodarbojas ar sīkumiem, otram – ar lielām lietām. Esmu absolūts fatālists, bet uzskatu, ka mēs varam nopelnīt dzīvē labāku lozi rītdienai. Tikai labāks ne vienmēr nozīmē vieglāks. Čempionu klubā spēlēt ir grūtāk, nekā to darīt otrajā līgā pa svētdienām.
Jūs spēlējat čempionu klubā?
Nē, drīzāk esmu no līgas izkritušais, kurš izmisīgi mēģina nokļūt Dieva žēlastībā.
Vai astrologam jābūt ticīgam cilvēkam?
Jā. Pats par tādu kļuvu apzināti. Un par apzinātu izvēli ir jānes atbildība. Astroloģija man parādīja, ka šī pasaule ir sistematizēta, nevis nejauši vai haotiski radusies. Man ir pilnīgi nepieņemama astroloģija, kura pasaka, no kā cilvēkam jāizvairās. Kā var izvairīties no kredīta maksājuma?! Pēc tam vienalga procenti jāmaksā. Dievs redz visu, tāpēc labāk maksāt un neizvairīties. Ja kādam lemts kļūt bagātam, viņam astroloģija var palīdzēt šo mērķi sasniegt. Savukārt citam tā bagātība kaitēs. Iešana pret Dieva plānu ir grēks.
Rakstāt, ka ceļš uz pilnību astrologam ir tikai viens: meditācija un vizualizācija. Jums piemīt Latvijas mūsdienu astrologiem netipisks skatījums uz savu profesiju.
Neesmu tāds viens uz pasaules, kurš cita ceļa neredz. Saviem studentiem mācu iztēles astroloģiju. Tā ir mana sirds lieta. Vizualizēšana ir vienīgais ceļš kā paaugstināt savu kvalifikāciju. Iedomājieties, astrologs redz karti, kurā ir tikai desmit planētu simboli – no tā viņam jāspēj saskatīt visa cilvēka dzīve. Kā tas iespējams?! Ja gribi pateikt patiesi vērtīgu informāciju, ir nepieciešams iztēles spēks. No miljards atbilžu variantiem cilvēks beigās saņem divdesmit.
Vai nav par daudz?
Ir cilvēki, kuriem, piemēram, jārealizē dzīvē divdesmit talanti. Bet parasti vidusmēra cilvēkam vajag pateikt trīs variantus, un viņš izvēlēsies vidējo.
Astrologs meditē par zvaigžņu karti, planētām, zīmēm- gluži kā mandalu Tas sniedz sapratni par pasaules kopainu.
Ko jūs varat pateikt par pasauli?
Redzamā un neredzamā pasaule ir brīnišķīga, taisnīga un harmoniska, bet vienlaikus - pretrunu pilna. Apbrīnoju cilvēku nevēlēšanos pieņemt to, ka visam ir divas puses. Esmu sapratis, ka mans uzdevums ir strādāt ar atsevišķu cilvēku pasaulēm. Šo pasauļu Arhitekts ir gudrs un mīlošs.
Jūs pārsvarā apkalpojat sievietes?
Jā, pie manis nāk pārsvarā klientes, kuras nezina, kur īsti likt savu enerģiju. Pēdējos gados būtiski pieaudzis arī vīriešu klientu loks.
Kādas ir kļūdaino prognožu sekas, kas ar šiem nelaimīgajiem notiek?
Kļūdās visi. Prognozēšana vispār ir nepateicīga lieta. Mēs taču lamājam laika ziņu prognozētājus par viņu kļūdām! Kādas ir kļūdīšanās sekas? Viens pievēršas ticībai, garīgām praksēm, cits vairs nekam netic. Ja astrologs kļūdās ar pozitīvu prognozi, tā cilvēka dzīves kvalitāti drīzāk uzlabos, bet slikta un kļūdaina prognoze kopumā dzīvi pasliktinās. Bieži vien labās prognozes nepiepildās pašu cilvēku slinkuma un gribasspēka trūkuma dēļ.
Vai arī slinkums un gribasspēks ir nolemtas kategorijas?
Mana pieredze to apstiprina. Slinkums jau nav nekāds pirmās pakāpes grēks. Cilvēku vairākums nevēlas riskēt, viņiem labāk patīk zīle rokā. Agrāk domāju, ka visi grib dzīvē kaut ko lielu, un piedāvāju tos medņus. Bet izrādās, pērles labāk nekaisīt, daudziem tās var tikai kaitēt. Gadiem ejot, arvien vairāk saskatu savā darbā līdzības ar homeopātu. Vispirms iztaujāju, tikai tad ko iesaku.
Krīzi jūs saucat par iespēju pieņemt pārmaiņas, bet Rietumu psihologi iesaka nenonākt līdz krīzei. Kā skaidrojat šo pretrunu?
Piekrītu psiholoģijas atziņai, ka ikvienam ir tiesības uz laimi, bet – ir taču arī pienākumi! Cilvēki pārāk akcentē savas tiesības un aizmirst par pienākumu. Man pašam dzīvē bijušas krīzes, tādēļ arī atļaujos par to runāt. Tomēr jāsaka pavisam skaidri: visu mūžu nevajadzētu kulties pa krīzēm un ar to lepoties. Krīze jāpārdzīvo, lai pēc tam būtu laba dzīve.
Jo zemāk kritīsi, jo augstāk celsies?
Tas ir viens no terapijas nerakstītajiem baušļiem. Motivācija kaut ko mainīt daudz spēcīgāka ir tiem, kuri atrodas uz zemākās starta līnijas. Daudziem šī atziņa būs nepatīkama. Tajā pašā laikā astrologs nedrīkstētu teikt: „Cik labi, ka esi krīzē, ej vien dziļāk, rūdies!” Esmu laimīgs, ka mani klienti ir stipri cilvēki. Bet ir daudz arī vājo, kuri nav gatavi krīžu pārvarēšanai, viņi nemitīgi jāapčubina un jāuzmundrina. Tādēļ jau mums ir tik daudz ārstu, dziednieku , psihologu, mācītāju, no kuriem var saņemt uzmanību. Man vairāk jāsniedz skaidrība, nevis uzmanība. Katram savs lauciņš.
Lai kļūtu par astrologu, cilvēkam esot jāmaina domāšanas veids. Cik saprotu, jūsējo izmainījusi hologrāfija, biopsihika un holistika.
Mūsu domubiedru grupās tiešām notiek biopsihiskā informācijas apmaiņa un vizualizācijas ceļā mēs redzam hologrāfisko Visumu. Manā astroloģijas dzimšanas kartē redzams, ka vienatnē ar pašattīstību nevaru nodarboties, vajadzīgi arī citi informācijas kanāli. Laika un telpas ierobežojumi iztēlē nepastāv - vienmēr var ieraudzīt visu vienlaicīgi: sevi bērnībā un vecumdienās. Godīgi sakot, man vienalga, kādā terminā to nosauc. Protams, nevienam ar karoti mutē nevar ielikt gaiš-redzību, bet mēs viens otram palīdzam šai ceļā. Daudzi jautā, vai var iemācīties astroloģiju? Var iemācīties saprast karti, apgūt planētu simbolus un sastādīt horoskopus, bet pareizi iztulkot zvaigznes ne katram ir dots. Lai tulkotu, jāsaprot autora doma, jo, burtiski to darot, nekas nesanāks. Vēsturnieks taču arī iztēlojas pagātnes notikums, vadoties pēc atstātajām zīmēm un liecībām.
Esat izteicies, ka astroloģija ļauj prognozēt vidēji attīstītu cilvēku uzvedību, taču brīvajiem un domājošiem palīdz izzināt savus uzdevumus augstākajā garīgajā līmenī. Cilvēks ir brīvs katrā savas dzīves kustībā, taču astroloģijas ritmu zināšana ļauj labāk iekļauties dzīves straumes virāžās. Kā šajā kontekstā komentēt cilvēka brīvo izvēli?
Ir cilvēki, kuri astrologa brīdinājumus neņem vērā, piemēram, sportisti. Viņi ignorē saņemtās traumas, un vienalga triecas uz priekšu, līdz pēdējam. Izteiktiem gribas cilvēkiem astroloģija nav piemērota. Pie manis nāk daudz cilvēku, tostarp sieviešu, ar izteiktu vīrišķo dominanti, bet - ne jau meklēt palīdzību. Viņi grib zināt, uz kuru pusi šaut. Stiprs cilvēks pats vada savas zvaigznes. Mūs neviens neapstādina, ja nepārkāpjam noteikumus, ceļš uz brīvību nozīmē pieņemt sevi tādu, kāds patiesībā esi. Pilnīgi piekrītu kāda spēcīga joga sacītajam: „Dodiet man jebkuru zvaigžņu stāvokli un stundu, es tajā paveikšu visu, ko esmu iecerējis.”
Vai ar jums zvaigznes runā?
Es ar viņām runāju. Mani nebeidz pārsteigt, cik ļoti dzīvē viss atbilst zvaigznēs ierakstītajam. Tieši tādēļ neizbēgami kļūstu arvien ticīgāks.

 

Atpakaļ