Neaspektētās planētas
Izdevumā dziļi izpētītas neaspektēto planētu ipatnības. Aprakstītas to spēcīgās un vājās puses. Potenciāls, kuru slēpj neaspektētās planētas horoskopā ir liels. Uzzināsiet par to, izlasot so darbu.
Fragments ieskatam:
Padomājiet par to iespēju spektru, no kurām mums nepieciešams izvēlēties. Izvēle nozīmē nedarīt kaut ko citu! Tas, ko mēs nedarām, ieņem vietu personīgajā zemapziņā, un mēs , turpinot apspiest analoģiskas darbības , sakrājam savā zemapziņā milzīgu kravu, kurai lemts izrauties uz āru, agrāk vai vēlāk.
Tā, rietumnieku kultūrā tiek veicināta mērķa sasniegšana. Līksmība un fantazēšana bieži tiek uzskatītas kā sliktas un nevēlamas īpašības, „tāpēc, ka ar tām neko nesasniegsi”. Bērni agri uzzina, kādas vērtības tiek veicinātas, bet kādas noliegtas. Viņi izvēlēsies to, par ko saņems apbalvojumu, un , attiecīgi, nepieņems kādus citus risinājumus. Pieauguši, viņi automātiski turpinās sekot šim modelim.
Mūs māca, ka strādāt ir labi, bet atpūsties un neko nedarīt slikti. Pieauguši jūs, pat atpūšoties, zemapziņā meklēsiet sev nodarbi, tāpēc, ka noliedzat mierīgu laika pavadīšanu. Tomēr, katru reizi, kad jūs „pieņemat lēmumus” sākt kaut ko darīt , jūs pieņemat lēmumu arī atteikties no tā, lai līksmi un mierīgi pasēdētu labā omā. Ja jūs to darīsiet pietiekami ilgi, apspiestā daļa tik ļoti nostiprināsies, ka sāks traucēt. Ja jūs visu laiku apspiedāt vēlēšanos „drusciņ” mierīgi pasēdēt, jūs kaitinās cilvēki, kuri tikai atpūšas un neko nedara, kad jūs strādājat. Jums būs tieksme saukt viņus par „sliņķiem” un bezatbildīgiem. Ja jūsu bērns sēž ar sapņainu sejas izteiksmi, jūs viņam izteiksiet piezīmi. Neapzinoties jūs „vicināsiet pātagu”, balstoties uz savām apspiestajām jūtām. Jūs apkārtējos kaitinās tieši tas, ko jūs apspiedāt sevī, un tie nostāsies jūsu priekšā izkropļotā veidā. Lūk, ko mēs saucam par projekciju. Ja, jau uzkrājies zināms daudzums projekcijas, jums būs tieksme šajā tēmā iesaistīt ārpasauli, domājot, ka tā nav pietiekami laba, tāpēc, ka projekcija ir uzmācīga un neatstāj vietu jokiem. Galu galā jūs saduraties tieši seja sejā ar savām apspiestajām jūtām! Lūk, ko mēs saucam par ēnu.
Mums ir divu veidu ēnas: personīgā un kolektīvā. Kultūrā eksistē noteiktas vērtības un viedokļi, un tas nozīmē, ka citas vērtības , attiecības un viedokļi tiek noraidītas kā nevēlamas vai nederīgas un kļūst par kolektīvās ēnas daļu. Tas pats notiek arī personīgajā dzīvē: lēmumi, kurus jūs pieņemat pateicoties savam ego, noteic, kādas vērtības jūs noliedzat, bet neizdarītā izvēle izgaist zemapziņā.
Katram cilvēkam ir ēna. Pat hipiji un alternatīvas personības , kas nevēlas samierināties ar sociālo modeli, pieņem lēmumus: šo cilvēku izvēle ir dzīvot ar tām vērtībām, kuras noliedza viņu sabiedrības kultūra, tādā veidā viņu ēna sasaistās ar tās kultūras vērtībām, kurā viņi dzīvo. Rezultātā lielākais vairums sabiedrības daļas viņus noliedz. Tāda nepatika, kā likums, tiek vērtēta kā pašaizsardzība no psihes puses, tāpēc, ka tā izjūt konfrontāciju ar savu apspiesto būtību. Jūs noliedzat cilvēku, kurš nes sevī jūsu ēnas atšķirīgās īpašības.
Var iemācīties pazīt savu ēnu, atzīmējot, kurš un kas jūs kaitina. Tāda spēle nav diez ko iedvesmojoša. Rodas jautājums, vai tas nozīmē, ka jūs – tieši tāds pats, kā tas, kurš jūs kaitina? Nē, tas tā nav. Ja jūs kaitina zaglis, tas nenozīmē, ka jūs pats esat neapzināti zaglis. Vienkārši juma ir grūti sev atzīties , ka dzīvē var būt situācijas , kad jūs varat pārkāpt robežas, un jums negribas, ka jums to atgādina par to, ka bērnībā jūs klusiņām ņēmāt cepumus vai cukuru, bet, pieaudzis būdams, klusējāt, kad kasieris kļūdījās jums par labu. Neviens nav bez grēka. Dusmas, kuras jums izraisa zaglis, tikai ļauj jums saprast, ka arī jūs reizēm mēdzat būt ne pārlieku sīkumains. Jūsu dusmas izsauc projekcija, kas radusies jūsos pašos. Jūsu personīgajā zemapziņā ir kaut kas, par ko vajag tikt skaidrībā, ko vajadzētu zināt jūsu centrālajam un regulējošajam orgānam, jūsu ego.