Mistēriju, kultu un mītu Zodiaks

                                                                

Pamatīgs, dziļš pētījums par Zodiaka rašanos. Zodiaka mistiskās saknes iestiepjas gadu simtos un tūkstošos. Visu tautu mītos un kultos atrodas apliecinājumi tam, cik  pamatota un dziļa ir šī simbolika. Ļoti piesātināts un aizraujošs teksts, kurš ieinteresēs ikvienu pasauli izzināt gribošo. Daudz vēsturisku faktu par pirmskristietības un kristietības vēsturi un tas saistību ar astroloģiju.

Šis darbs palīdzēs ikvienam daudz pamatīgāk izprast gan pasauli, gan astroloģiju.
Piemērots gan astrologiem, gan plašam lasītāju lokam 

Fragments ieskatam

Jau Vecās valsts agrīnajā periodā Nīlas ielejā tika pielūgts dievs Hnums auna veidolā (šis vārds acīmredzot apzīmēja „auns”). Pēcāk šis dievs tika atveidots antropomorfā veidā – kā cilvēks ar auna galvu. Uz Senās Ēģiptes perioda vēsturiskā sliekšņa, čūskveidīgie, cieši savītie dieva – auna Hnuma ragi apvienoja sevī dažādus simbolus: Saules dieva laivu, svēto barku, mēness čūsku un, visupirms, mēness ragus. Svētā barka, kura atradās Abidosas tempļa svētnīcā augšējā Nīlā (viens no galvenajiem dieva Osīrisa kulta centriem), bija izrotāts ar divām auna galvām un saules diskiem.
Ēģiptiešu dievs – auns – tas ir Dievs – Radītājs. Kā pirmsākumos Mēness, auns kļuva par „tēva tēvu”, „mātes māti”, „barotājas barotāju” (kas ir novērots vairākām tautām). Tas vienlaicīgi ir „likteņa valdnieks”; viņš arī, kā vēsta tempļa uzraksts Esnā, - tas pats dievs, kurš radījis sākumā zemi, dievus un cilvēkus, visu mītošo uz zemes.
Aungalvainais dievs Hnums no Augšēģiptes rūpējās par Nīlas avotiem, kuri pēc ticējumiem atradās, netālu no pirmā sliekšņa. Viņš tika godināts daudzās Ēģiptes vietās (Elefantīnas salā, Esnā, Antinojā u.c.) – un kā auglības dievs, kā radītājs, kurš izveidojis dievus un cilvēkus no māla uz podnieka ripas. Podnieka ripa var simbolizēt Zodiaka apli.
Augšēģiptē dieva Hnuma svētos aunus apglabāja akmens sarkofāgos Elefantīnas galvenajā templī. Dažu apgabalu iedzīvotāji, acīmredzot, neupurēja svētos dzīvniekus, bet svinīgi apglabāja tos pēc tam, kad tie bija miruši savā nāvē. Mendesā valdīja dziļas sēras, kad nomira svēts dzīvnieks. Acīmredzot, nopietns konflikts starp jūdiem, kuri dzīvoja kolonijās netālu no Elefantīnas, un vietējiem dieva Hnuma priesteriem, izraisījās dēļ jūdu paražas upurēt aunu jaunpiedzimuša mazuļa vietā. Tas, iespējams, kalpoja par iemeslu jūdu tempļa sagraušanai Elefantīnā.
Arī kā Apis, svētais auns pat kristietības laikmetā vēl ilgi tika godināts visā Ēģiptē. Viņa kulta centri bija izplatīti no Aleksandrijas ap visu Vidusjūru un augšup pa Nīlu. Stella, kuru uzcēla III gs.p.m.ē. priesteri, vēsta par svētā auna Hnuma izvēli. Aunu izvēlējās tikpat kārtīgi, kā vērsi Apisu. Līdzīgi Apisam, viņš bija dieva gribas paudējs, pareģojumu un vēstījumu nesējs, kurus tulkoja priesteri. No kristiešu avotiem zināms, ka VIII gs.p.m.ē. šāds svētais auns pareģoja asīriešu uzbrukumu Ēģiptei un turpmāko Ēģiptes valts pacēlumu.
No II tūkštošgades p.m.ē. čūskveidīgie, asi sagrieztie ragi tika aizvietoti ar citas formas ragiem, daļēji līdzīgiem kazas ragiem, daļēji, iegrieztiem, līdzīgi gliemežvākiem.
Pēc Mendesas pilsētas iedzīvotāju ticējumiem, auns – upurjērs, zelta teļa (varenā mēness vērša iemiesojums) līdzinieks, ne tikai piederēja pie senēģiptiešu dievībām, bet bija arī Ozīrisa ka (dvēsele), bet dažos apgabalos pat tika pielūgts kā pats Ozīriss.
Saskaņā ar senu mītu, tieši Mendesā Ozīrisa dvēsele savienojās ar saules dieva Ra dvēseli, iemiesodamās svētajā aunā.
Uz melna akmens pjedestāla, kurš izrotāts ar auna galvām, tika novietota slavenā Saisas Izīdas statuja.

***

Atpakaļ

Seko: Facebook