Retrogrādas planētas
Aprakstītas retrogrāda Merkura, Veneras, Marsa, Jupitera un Saturna izpausmes.
Fragments ieskatam
Nobeigumā gribētos uzsvērt vēl kādu svarīgu faktoru. Direktās planētas vienmēr ir aktīvas un darbojas virzienā uz āru, ar to palīdzību cilvēks var sevi izteikt sabiedrībā. Turpretī retrogrādā planēta ir aktīva tikai cilvēka iekšējā telpā, tā neļauj viņam ātri un spilgti izpausties ar šo planētu saistītajās sfērās. Retrogrādā planēta ir “objektīva” tikai attiecībā pret savu “saimnieku”, bet ne pret apkārtējiem. Retrogrādo planētu var salīdzināt ar spolguli, kurš pavērsts uz iekšu. Šajā spogulī cilvēks var ieraudzīt tikai savu iekšējo pasauli. Varbūt šāda pieeja ļauj vieglāk izprast to, kāpēc retrogrādā planēta rada tādus objektīvās realitātes deformējumus. Apkārtējā pasaule cer sagaidīt dabisku un pierastu attiecīgās planētas izpausmi, bet ierauga kaut ko pavisam citu. “Dabiskais “ paliek kaut kur pašā cilvēkā, viņa iekšējā pasaulē, bet apkārtējie jau to neredz. Par iemesliem jau tika runāts iepriekš: pagātnē šīs planētas funkcijas tika izmantotas nepareizi, tās enerģētiskie resursi ir daļēji izsmelti. Šajā dzīvē atlikusī enerģija ļauj strādāt tikai vienā virzienā – uz iekšu, nedodot iespēju šīs planētas enerģiju izmantot savu pasaulīgo problēmu risināšanai.
Vajadzētu ņemt vērā, ka retrogrāda planēta cilvēkam tiek dota tāpēc, lai viņš varētu apzināt un izlabot dažas savas personības dziļākās rakstura šķautnes. Šī nepārtrauktā un absolūti nepieciešamā iekšējā darba ārēja demonstrācija parasti ir pilnīgi lieka. To izprotot, situācija cilvēkam vairs nešķitīs tik fatāla un nelabojama. Viņš centīsies pēc iespējas ātrāk un precīzāk tikt ar to galā.
Un tomēr, retrogrādu planētu esamību natālajā kartē var nosaukt par savdabīgu “sodu”. Sods izpaužas savdabīgi: visus šī cilvēka centienus ārēji izpausties apkārtējie uztvers vairāk vai mazāk deformētā veidā. Vēl vairāk, ir visai maza iespēja, ka šī cilvēka centieni kaut ko mainīt apkārtējā pasaulē vainagosies ar panākumiem. Visa enerģija, ko viņš vērš uz āru, atgriežas pie viņa apakaļ un tikai ļoti retos gadījumos izmaina apkārtējo realitāti. Neskatoties uz visām ar šo stāvokli saistītām problēmām, pareizi to izmantojot, cilvēkam tiek dota iespēja piekļūt tik dziļiem savas iekšējās būtības un psihes slāņiem, par kādiem absolūti “direkti” cilvēki pat nenojauš. Dažkārt cilvēkam tas var atnest kolosālu gandarījumu un dzīves piepildījumu, pat, ja ārēji nekādā veidā tas netiek realizēts, ko izdarīt, kā jau tika minēts, ir ļoti problemātiski.
Gluži dabiski ir uzdot jautājumu: ”Ko šādā gadījumā darīt ?” Pirmām kārtām – šī situācija ir jāpieņem, jāizprot un jāapzinās tās vieta visas pieredzes kontekstā. Jau tas vien dod ļoti daudz savas būtības izpratnei. Jāiemācās mierīgi uztvert apkārtējo pretenzijas, izprotot, ka viņa rīcība retrogrādās planētas ietekmē apkārtējiem var būt neizprotama. Arī tas, ka apkārtējie dažkārt neslēpti brīnīsies par viņa nekomptenci sfērās, kas ir šīs planētas pārziņā, jāuztver saprotoši.Retrogrādo planētu var nosaukt par “obligāto mājas darbu” visas karmiskās programmas ietvaros. Tieši tāpēc visus ar šo planētu saistītos jautājumus cilvēks uztver diezgan fatāli, fonā jaušams kaut kāds neizbēgamības, pat bezcerības faktors. Patiesībā tā ir nevis bezcerība, bet gan nepieciešamība samierināties ar planētas diktētajiem nosacījumiem visa Dievišķā plāna ietvaros attiecībā pret konkrēto Dvēseli šajā iemiesošanās reizē.Vēlams šo fatālo un pesimistisko attieksmi pret dzīvi pamazām transormēt. Dzīve kā labprātīgs un apzināts parādu atdošanas process – tas ir viens no variantiem. Vēlmei pārvarēt savus iekšējos kompleksus jākļūst par absolūtu nepieciešamību, jo tieši šie kompleksi ir galvenie šķēršļi viņa ceļā. Šajā gadījumā bezcerību un samierināšanos nomainīs vēlme strādāt ar saviem trūkumiem. Pareizas attieksmes gadījumā šis darbs var atnest patiesu gandarījumu. Tas savukārt var kalpot par drošu kritēriju, ka cilvēks savā garīgajā evolūcijā ir pacēlies pakāpienu augstāk