Astroloģijas filozofija

                                                             
Pārliecinošs darbs visiem, kuri vēlas saprast astroloģijas tūkstošiem gadīgo fenomenu, astroloģijas būtību.

Fragments ieskatam

1 NODAĻA

Astroloģija, medicīna, matemātika, mūzika un arhitektūra bija izcilas zinātnes Senajā pasaulē. Nav iespējams izsekot šo zinātņu sākotnējiem avotiem, tāpat kā nav iespējams arī noteikt, kuras rases vai tautas šīs smalkās zināšanas sāka kultivēt pirmo reizi. Dažādas valstis pretendē uz godpilno izcilo zinātņu šūpuļa nosaukumu, taču no mūsdienu vēsturiskās perspektīvas kļūst acīmredzams, ka šos piecu zināšanu atzarus gandrīz vai vienādā mērā izjuta vai visa pasaule.
Mūsu dienās astroloģiju bieži sauc par haldeju mākslu, jo šī tauta, kas apdzīvoja Eifrata baseinu, īpaši to godināja un plaši praktizēja. Taču ne mazāk izcila meistarība astroloģijas mākslās piemita arī ēģiptiešiem, hindiem, ķīniešiem, persiešiem, varenajām senās Amerikas civilizācijām.
Ir novērots, ka ne viena rase vai tauta nav sasniegušas kultūras uzplaukumu bez civilizējošās astroloģijas ietekmes. Zvaigžņu pētniecība un tas, kā to kustība ietekmē zemes radības, kopš neatminamiem laikiem sajūsmināja cilvēku prātus. Droši vien tradīcija cilvēcei ir izveidojusies ilgi, pirms bija radusies rakstība; jebkurā gadījumā, jau tās senākās rakstu liecības liecina par šīs tradīcijas senumu un stabilitāti.
Astronomu vidū astroloģija guva nosaukumu “neprātīgā astronomijas māte”. Kaut arī kopumā šis apzīmējums ir absolūti netaisns, daļa taisnības tur tomēr ir: mūsdienu astronomija taču ir astroloģiskās teorijas “atvase”. Senie ļaudis pētīja zvaigznes, lai pirmām kārtām izskaidrotu cilvēka dzīves notikumus. Toreiz, senatnē, mūsu dienu zinātniskais redzes viedoklis bija nezināms. Zinātnieku pirmām kārtām uztrauca visuma spēku ietekme uz viņa paša izdzīvošanas problēmu. Izzināšana kā pašmērķis maz viņu uztrauca: viņš skatīja lietas no utilitāra skatu punkta. Debess spīdekļi bija viņam pasaules kārtības daļa; zvaigzne un tās vērotājs bija savienoti viens ar otru ar varenu kosmiskā raksta pavedienu.
Piecas eksaktās zinātnes kopš sākta gala bija ezoterisko tradīciju sastāvdaļas. Seno reliģiju priesteriem piemita matemātiskas zināšanas, tie bija ārsti un arhitekti, muzikanti un astrologi. Senā izglītības teorija būtiski atšķīrās no mūsdienu uzskatiem. Šodien mēs uztiepjam indivīdam izglītību. Mēs pārliecinām viņu, ka izglītība – tās ir viņa iedzimtas tiesības un viņam ir jāmācās skolā, vēlas viņš to vai ne. Rezultātā nākas vērot nožēlojamu ainu, kur neizglītoti cilvēki nesekmīgi pūlas tikt galā ar idejām, kas pārsniedz viņu pašu izpratni.
Atbilstoši izglītības teorijai, ko bija pieņēmuši senie, tiesības uz izglītību bija jāizpelnās. Ceļš uz zināšanām bija atvērts vienīgi cilvēkiem, kuri tik spēcīgi tiecās pēc zināšanām, ka to apgūšanai bija gatavi pierādīt savu atbilstību. Zinātnes bija priesteru gādībā, kuri atklāja sakrālo zināšanu dzīles tiem, kas izrādīja nešaubīgas spējas. Tikai tad, kad krita pagānu pasaules varenās skolas, zināšanas kļuva pieejamas profāniem.
No pirmā acu uzmetiena, universālai izglītības iespēju paplašināšanai, visās malās vajadzēja veicināt tās uzlabošanos, taču patiesībā lietas apstākļi ne vienmēr bija tādi. Nesagatavotiem un nespējīgiem cilvēkiem domāšana izrādījās par pārlieku grūtu darbu. Cilvēks nemāk gudri pielietot zināšanas, kas pārspēj viņa saprašanu. Viņš ļaunprātīgi izmanto to, ko nevar pielietot savā labā, un ačgārni tulko to, ko nav spējīgs izprast. Visur tas izraisīja ezoterisko tradīciju krišanos, no kuras pasaule nav atkopusies līdz šim mirklim. Līdz pat šai dienai mūs vajā maldu sodība, kas izplatījās, kad norietēja pagānu mistēriju dižās skolas.
Pievērsīsim uzmanību sekām, kas sekoja mistēriju profanācijai, vispirms jau, attieksmē pret astroloģijas tradīciju. Mums ir zināms sekojošais: astroloģija, ko mēs praktizējam šodien – ir vienīgi varenās astroloģiskās tradīcijas lauska, ko bija izkopuši un pilnveidojuši svētību guvušie Senās pasaules priesteri.
Astroloģiju var iedalīt divās atsevišķās zinātnēs. Ezoteriskās astroloģijas priekšmets – tie ir paša Kosmosa noslēpumi, garīgie, intelektuālie, morālie un fiziskās ķīmijas. Šis astroloģijas atzars satur sevī atslēgu dižiem analogiem, ko satur senā doktrīna par Makrokosmu un mikrokosmu. Tur ir apslēpts Visuma Cilvēka noslēpums, kurš ir identisks pasaulei, un mazās pasaules noslēpums, kas ir apslēpts cilvēkā. Ezoteriskā astroloģija – tā ir reliģija, jo tā izgaismo Dievišķības anatomiju un psiholoģiju. Tā ir filozofija, jo tā sniedz loģiskus pamatojumus eksistencei, skaidro lietu intelektuālo un morālo savstarpējo sakaru. Ezoteriskā astroloģija – tā ir zinātne, jo tā ar matemātisku precizitāti ataino dzīves ceļa universālo modeli un norāda līdzekļus, ar kuru palīdzību cilvēciskās būtnes ieauž savu likteni visuma audekla rakstā.
Ekzotēriskā astroloģija ir zinātnes prognožu daļa. Tā sastāv no septiņām horoskopijas sadaļām, kā arī aprakstošām un pareģošanas mākslām. Vienkāršam astrologam nav skaidrs, kā gan ir saistītas savā starpā zvaigžņu filozofija un prognožu sistēma, kas ir balstīta uz astroloģijas zināšanām. Astroloģija strādā tāpēc, ka tā liecina par debess dinamikas patiesībām..
Mēģināsim izprast, kādas attiecības pastāv starp astroloģiju kā filozofiju un astroloģiju kā prognozes mākslu. Apskatīsim piemēru: pats cilvēks sastāv no divām daļām. Cilvēka liela daļa ir viņa garīgā vienotība – viņa dievišķā daba. Cilvēciskais gars – diža, pilnīgi ar sevi nosedzoša realitāte, bet cilvēka personība – tikai viena no viņa garīgās dabas izpausmēm. Līdzīgi, kā cilvēka ķermenim ir saistība ar viņa garu, tā arī prognožu astroloģijai ir saistība ar filozofisko astroloģiju.
Tam, lai pareizi varētu izmantot fizisko astroloģijas zinātni, astrologam nepieciešams apgūt šī apjomīgā priekšmeta dižus filozofiskos pamatus.
Astroloģija – tas ir kas daudz lielāks, nekā māksla vai pat zinātne: tas ir dzīves veids, absolūta dzīves formula. Tā ir universāla patiesība, kas iegūst fizisku izpausmi ar īpašas tehnikas palīdzību; taču nekad, pat uz mirkli, astrologs nedrīkst nodoties fantāzijām par to, ka prognozēšana sastāda visu šīs zinātnes priekšmetu. Pareģošana – ir vienīgi tikai sākums. Lielu daļu sastāda tieši filozofija.
 

 
 

Atpakaļ

Seko: Facebook