Astroloģijas vēsture

                                                              

Interesanti fakti, pārliecinoši argumenti ikvienam, kurš vēlas pārliecināties ka astroloģijai ir milzīga ietekme uz cilvēces vēstures notikumiem.

Fragments ieskatam

ASTROLOGA LŪGŠANA

Lai kas tu būtu Kungs, kurš dienu no dienas uztur debesu sfēru ātro griešanos, kurš okeānos saglabā paisuma un bēguma mūžīgo kustību, kurš zemi tās pamatu pamatos vieno nesatricināmā spēkā, kurš zemes ķermeņu darbu stiprina ar nakts miegu, kurš, kad mūsu spēki atjaunojas, sniedz saldākās spirdzinošas gaismas labvēlību, kurš visas savas darbības substanci virza ar dziedinošu vēju elpu, kurš ar nerimstošu spēku pilda strautu un strūklu plūsmas, kurš noteiktos dienu ciklos nomaina dažādus gadalaikus: o vienīgais visa Pavēlniek un Pārvaldniek, vienīgais Kungs un Valdniek, kam kalpo visi debesu spēki, kura Griba ir viņa darba pašas pilnības būtība, ar kura nevainojamiem Likumiem visa daba nerimstoši un pastāvīgi pilnveidojas un tiek vadīta; o visu lietu Tēvs un Māte, o Tēvs un Dēls, kas pats ar sevi saistīts vienotām saitēm; pret Tevi godbijīgi vēršamies ar bijīgu lūgšanu: “ Sniedz mums žēlastību spēt apjaust Tavu zvaigžņu gājumu; jo tikai Tavā varā ir mūsos atmodināt šo izpratni. Un lai Dievišķā palīdzība tiek piešķirta maniem vārdiem, un lai neapgāž tos ļauna cilvēka skaudība ar viņa naidīgiem nolūkiem. Ar tīru prātu, nošķirtu no visām zemes domām un attīrītiem no visu grēku nastas, mēs uzrakstījām šīs grāmatas taviem uzticamiem kalpiem”.

                                                                                                                                                         Firmiks

VISPĀRĒJS APSKATS

Jēkaba trepes salauztas. Braizena astrolabija kļuvusi zaļa un izrūsējusi. Ptolemaja un Galena sējumus klāj putekļi un zirnekļu tīmekļi: Spitafīldas un Septiņu Pakalnu mansardus vairs neapdzīvo pravieši, kas kādreiz izteica savus biedējošos pareģojumus par izmaiņām baznīcā un valstī un kuri, nepatikā novērsušies no Romas un Konstantinopoles, pieļāva uzbrukumu Turcijai un Sarkanās Mantijas gāšanu no Septiņiem Pakalniem.

Kvartāla pārskats

Astroloģija – tā ir sena zinātne, kas aplūko zvaigžņu ietekmi uz Dabu un cilvēci. Horoskops – tā ir zvaigžņotās debess karte, vai diagramma, kas ir nofiksēta uz noteiktu laika momentu, ko lasa pēc stingri noteiktiem likumiem. Horoskops tiek aprēķināts ar matemātisku precizitāti un ir brīvs no nejaušiem elementiem vai zīlēšanas. Horoskops tiek sastādīts “stingri matemātiskā ceļā, saskaņā ar noteiktu cēloņu virkni, kura, kas, kā tika novērots daudzu gadsimtu garumā, vienmēr rada virkni vienām un tām pašām sekām”. Tādā veidā, zinātne par zvaigznēm ir būvēta nevis uz dogmām un nepamatotiem ticējumiem, bet pretēji, tās autoritāte balstās uz “labākajiem dižāko filozofu” tūkstošiem gadu ilgiem vērojumiem.
Ar astroloģijas praksi ir nodarbojušās pašas pirmās civilizētās tautas uz Zemes, un katrā filozofijas un garīgās izglītības periodā šie augsti dzimušie un augsti izglītotie ļaudis piešķīra tai goda vietu.
Savā pirmajā pareģojumu grāmatā Cicerons atzīmē, ka haldejiem bija iegrāmatotas zvaigžņu kartes 37 000 gadu garumā; bet pēc Sicīlijas Diodora apgalvojumiem, to vērojumi aptver laika periodu 473 000 gadu garumā. Cicerons apstiprināja, ka arī babilonieši daudzu tūkstošu gadu garumā glabāja visu bērnu natālās kartes (horoskopus), kas bija dzimuši viņu vidū, un pamatojoties uz šiem milzīgās masas datiem, izskaitļoja dažādu planētu ietekmi un zodiaka zīmes.
“Šumeri un babilonieši ticēja, ka dievu gribu attiecībā pret cilvēku un viņa darbiem var uzzināt, vērojot zvaigžņu un planētu kustību, un, ka meistarīgi zvaigžņu tulki pēc šīm kustībām un debess ķermeņu dažādiem aspektiem var gūt norādījumus par nākotnes uzplaukumu vai postu, - raksta sers E. A. Volless – Badžs, - tāpēc viņi rakstīja savus novērojumus uz plāksnītēm un tulkoja tos nevis pēc astronomiskā, bet gan pēc maģiskā redzes viedokļa. Tieši šie vērojumi un to skaidrojumi radīja pamatu praktiskajai astroloģijai, kas pasaulē tiek lietota pēdējo 5000 gadu garumā. Izpētot šīs senās tradīcijas, kuras saglabājuši senie grieķu autori, var secināt, ka babilonieši pētīja zvaigznes daudzu simtu tūkstošu gadu garumā, un arī atskaitot dažus izdomātos apgalvojumus, mēs esam spiesti ticēt tam, ka periods, kura laikā Babilonijas līdzenumos tika vērotas debesu sfēras, ilga daudzas tūkstošgades”. Kura no atzītajām mūsdienu zinātnēm var lepoties ar noturīgāku un pamatīgāku fundamentu?
Beross, Vaalas iesvētītais priesteris, bija pirmais un varenākais haldejas astrologu un vēsturnieku vidū. Viņš bija vispusēji izglītots cilvēks ar dziļu prātu. Liecībās par viņu tiek minēts, ka “gandrīz visi viņa pareģojumi ir piepildījušies”. Beross apmetās Kosu salu valstī un nodibināja “slepeno zinātņu” skolu. Vitruvijs viņu uzskata par priekšteci garai virknei “ģeniālu astrologu, kuriem piemita liels vērīgums, un kas savu sākumu ir aizguvuši tieši no haldejiem”. Berosa gudrība un meistarība tik dziļi skāra viņa līdzgaitnieku iztēli, ka pēc viņa nāves tie viedajam pravietim uzcēla pieminekli. Un kā liecība Berosa pareģojumu patiesumam, skulptūras mēle tika izlieta no zelta.
Pirmie Ēģiptes astrologi, par kuriem šodien slavenos rakstos tiek minēts, bija “dievišķie” Petosīriss un Necepso. Tiek uzskatīts, ka pirmais no šiem “izslavētajiem” ļaudīm, kā viņus sauc Manethu, bija karalis, bet otrs – priesteris, un tie dzīvoja aptuveni Ramzesa II laikos. Šie zvaigžņu pētnieki tiek pieminēti arī Etera, Aristofana, Juvenāla, Plīnija, Ptolemaja un Svīda darbos. Pēc šo autoru liecībām, nevar būt ne mazāko šaubu, ka gan Petosīriss, gan arī Necepso ir atstājuši apjomīgus rakstus par astroloģijas jautājumiem, taču maz no tā ir saglabājies līdz mūsdienām. Pat daudz vēlākajos grieķu autoru laikos šos cilvēkus uzskatīja par pusdieviem, kuri savas zināšanas bija smēluši no Hermeja un Asklēpija. Dažus darbus, kas bija izplatīti gnostiķu laikos ar viņu vārdiem, mūsdienu konservatīvie zinātnieki uzskata par viltojumiem.
Aplūkojot Haldejas un Babilonijas astroloģiju, mums jāpiekrīt svētajam Justīnam, ka “kopš pirmo hieroglifu izgudrošanas laikiem, ne tuvu visiem, bet tikai īpaši izredzētiem un neordināriem cilvēkiem tika dota iespēja pieskarties sakrālajiem tempļu slēpņiem, kas ved uz slepenajām astroloģijas zināšanām”.
Kā uzskata Alberts Paiks, izcils masonu zinātnieks, ēģiptieši savās reliģiskajās ceremonijās ar dziļu pietāti izturējās pret astroloģijas grāmatām. Kad Aleksandrs Lielais iekaroja Indiju, pie viņa nāca Oksidrakēzes astrologi un pavēra viņam šīs dievišķās zinātnes dažus noslēpumus. Ar padziļinātu zvaigžņu noslēpumu izzināšanu nodarbojās arī bramini, kurus Tiānas Apolons apciemoja pirmajā kristīgās ēras gadsimtā. Likumi Ķīnā, kas tika ievēroti gan valstī, gan arī ģimenes dzīvē, bija dibināti uz astroloģijas zināšanām. Arābi astroloģiju uzskatīja par visu zinātņu māti. Pēc cara pavēles astrologs Valens sastādīja Konstantīnam Lielajam horoskopu.
Atzīmējot, ka dižais Hermejs, Ptolemajs, Ēģiptes faraons un Zoroastrs, pirmais no magiem, bija astroloģijas aizbildņi un savās mistērijās piešķīra tai lielu vērību, viņas karaliskā augstība Kimberlendas princese rakstīja: “Kādam gan neizglītotam, māņticīgam un nenobriedušam jābūt ir cilvēkam, kurš nosoda zinātni, par kuru sajūsminājās pats Zālamans, visgudrākais un varenākais ķēniņš uz Zemes”. Zinātnieks – novators Rafaels (R.S. Smits), kurš sevi dēvēja par “deviņpadsmitā gadsimta astrologu”, apgalvoja, ka iepriekšējos laikos astroloģiju varēja salīdzināt ar varenu kolosu, kas pārkāpis pāri visām citām zinātnēm, un pat šajā skeptiķu gadsimtā, tā “izgaismo tumšo neticības atmosfēru” ar saviem izcilajiem pareģojumiem. Astroloģiju pilntiesīgi sauca par “ķēniņu valdnieci”, un pateicoties savai patiesai pilnībai, tā ir pārcietusi “impēriju krahu, gadsimtu ačgārnības un sabiedriskās domas maiņu”.
 

 

Atpakaļ

Seko: Facebook