Ezotēriskā astroloģija par kastu mācību.

Pastāv vairākas teorijas, kuras izskaidro cilvēka dievišķo izcelsmi un viņa garo ceļu no Dievvienlīdzības caur plašiem cilvēces dzīves lokiem uz paša piedzīvotu savas nemirstības apziņu. Taču, lai sapratsu to, gara acij ir jāatveras dievišķās dzirksts iekšienē un jāiepazīst nepieciešamību novest šo dzirksti līdz harmonijai ar apkārtējo pasauli.

Ezotēriskā astroloģija māca šo patiesību par cilvēka dievišķo izcelsmi, sekojot senai simbolikai, galvenais no kuriem ir SAULE. Tā pati galvenā SAULE atstarojas ar saviem neskaitāmajiem stariem daudzās mazās Saulēs, kuru stari savukārt atstarojas visā milzīgajā dzīves jūrā. Katrs indivīds ir Saule mazajā, kas daudzajās matērijas formās spīd ar savu paša gaismu. Pateicoties šai atpakaļejošajai gaismai indivīds iepazīst sevi kā iekšējās Saules gaismu. Astroloģija pierāda šo iedarbību uz lielo materiālo pasauli un planetārajās kā dažādās apziņas formās. Ar horoskopa palīdzību tā pēta dažādo mūžīgās dzīvības indentifikāciju tās mainīgajās izpausmēs. Tādā veidā tā palīdz tiem, kuri ir sākuši cīņu par atgriešanos pie pirmdzimtās SAULES, kuras vāja atblāzma ir parastā dzīve.

Senajās kultūrās, kuru paliekas pastāv tagadējā Indijā, rases karalis Manu (dievišķais karalis) sadalīja cilvēkus pa grupām, kuras pazīstamas kā kastas, vai kā mēs rietumos izsakāmies, sabiedriskajos slāņos. Pateicoties tām, cilvēki zināja, kādā savā attīstības stadijā tie atrodas. Kamēr tie nav pārkāpuši kastas, kurā piedzimuši, robežu, tiem jāpilda pienākumi, kuri attiecas uz šo kastu.

Populāri izskaidrojot <atšķirību jogu>, mēs varam teikt, ka no paša Pirmsākuma Gaisma ir bezkrāsaina un vienota. Tas ir pirmais līmenis. Taču savas izpaušanās laikā matērijā tam ir krāsa. Starpnieku lomu šajā procesā pilda planētas. Mēs varam nosaukt tās par Gara dēliem. Tas ir otrais līmenis, kur katrai planētai ir dominējošas krāsas gaisma. Cilvēks rodas trešajā līmenī, kad tas saņem ļoti komplicētu dažādu zvaigžņu un planētu iedarbību (personisko astroloģisko kodu- programmu). Cilvēks ir ļoti daudzkrāsains un neatkārtojams, jo viņā caurvijas daudzu dažādu krāsu kombinācijas.

Indiešiem ir pazīstami tādi jēdzieni kā indivīda gotra un prabara. Vadoties no tā, katrs indivīds saņem prabaru- savu pamatkrāsu. Runājot astroloģiskā valodā, tas atkarīgs no valdošās planētas, kas īstenībā ir centrālās SAULES viens no stariem. Pēc tam šī pamatkrāsa diferencējas harmonijas robežā, līdz nebūs panākts īpašais riši, kurš būtībā arī ir cilvēka garīgās plazmas avots cilvēkā. Tieši šajā virzienā ir jāvirzās cilvēka garīgai attīstībai, lai patērētu pēc iespējas mazāk enerģijas. Tad, kad cilvēks ir sasniedzis savā attīstībā kauzālā ķermeņa robežas, pārstāj būt atkarīgs no kastas noteiktajiem likumiem. Pēc tam viņš apgūst citus starus un tikai tad dodas atpakaļ Baltajā Saules Gaismā. Tas viss nenotiek un nevar notikt lēcienveidīgi, tas ir daudzu gadu un dzīvju ceļš.

Kastas jēdziens ir nesaraujams karmas jēdzienu. Tāpat kā pustoņi ir vajadzīgi mūzikā, lai pateicoties savai harmoniskai līdzdalībai izveidotu pilnīgāku melodiju, kā tikai monotonu vienas nots skaņu, tā arī indivīdam inkarnējoties, pamattonis (krāsa) tiek papildināta ar otršķirīgiem principiem. Šādā veidā tiek panākta tā harmonija (akords), kura vislabāk atbilst indivīda šīs dzīves būtībai. Astroloģijā kā pamattonis kalpo planēta un blakus tai planētas, kuras ir izietotas dažādās horoskopa mājās. Pamatplanēta ir cilvēka guna (ļoti pazīstama latviska skaņa!). galvenā planēta savieno ar garīgo centru, kamēr citas planētas norāda uz attīstības līmeni kopumā (karmu). Planētu harmonisks izvietojums palīdz attīstīties pa vismazākās pretestības ceļu, kurš jau ir atrasts agrākās dzīvēs.

Kad indietis saņem svētību no guru, pirms viņam piešķirt mantru, iepriekš tiek sastādīts horoskops, lai sapratsu cilvēka otršķirīgo planētu spēku. Katrai ģimenei ir mantra, taču tās forma ir atkarīga no planētu izvietojuma.

Tādā veidā mēs ar kauzālā ķermeņa sākumkrāsu esam ieguvuši cilvēku ar biolauku, kurā atspoguļojas to principu (planētu) krāsas, kuras ir attīstītas (attīstāmas) šajā dzīvē. Tā kā daudzajās dzīvēs viens ķermenis pēc otra dezintergrējas, pāriet nebūtībā, individuālās nokrāsas pāriet aurā, kur tie kā karmiskie iedīgļi, kur neuzdīgs, kamēr indivīds atkal nepamodinās savus zemākos spēkus un ķermeņus. Visas iegūtie un attīstīties vienā dzīvē spēki paliek kā informācija kauzālajā ķermenī. Ja tie izpaudīsies zemākajos līmeņos kā apziņas spēki, tad to sintēzi mēs varam droši nosaukt par cilvēka tonalitāti, jeb kastu.

Daudzie smalkie kastu sadalījumi, kurus var atrast indiešu kultūrā, ir attīstības nepieciešamības rezultāts. Tās palīdz smalkāk saprast savu uzdevumu, virzoties uz savu smalkāko izpausmi. Mūsdienu sabiedrībā mēs cenšamies izlīdzināt šīs atšķirības ārējā veidā, piedāvājot cilvēkam vienādas attīstības iespējas izglītībā, darbā. Taču astrologam būtu ieteicams ņemt vērā cilvēka iekšējās attīstības līmeni. Tieši šis apstāklis bieži sagādā galvas sāpes mūsdienu rietumu astrologam, kurš nespēj novērtēt cilvēka garīgās attīstības līmeni pēc tā horoskopa. Kā to izdarīt? Man liekas, ka klasiskā indiešu un arābu astroloģija sniedz atbildes uz šiem jautājumiem. Tad astrologam ir jābūt drosmei sākt pašam vērtēt pēc sava horoskopa. Zināmas problēmas sagādās garīgā līmeņa (kastas) noteikšana gadījumos, kad horoskopā ir disharmoniski izvietotas planētas. Tādejādi mēs redzam cilvēkus, kuri nevarēs iet pa mazākās pretestības ceļu. Prakse parāda, kas tas ne tikai netraucē tos virzīties uz priekšu, bet bieži vien ir rādītājs tam ,ka tie apsteigs savā attīstībā tos, kuri virzās pa mazākās pretestības ceļu. Dod Dieviņi kalnā kāpt...

Sagatavojis Andris Račs

 



Atpakaļ

© Andris Račs 2010, materiālus drīkst pārpublicēt tikai ar atļauju,
ar norādi uz avotu: www.astrologos.lv