29,5 gadu krīze

Sākot rakstu sēriju par krīzēm cilvēka mūžā, iepazīsimies ar teorētisko pamatojumu.

Laiks rit cikliski. Tāpat kā Zeme griežas ap savu asi un ir diennakts cikls, kā Mēness riņķo ap Zemi un ir mēness cikls , kā Zeme riņķo ap Sauli un ir gada cikls, tā pastāv arī ilgāki planētu cikli. Šo ciklu ceturtdaļas ir galvenie krīzes momenti cilvēka attīstībā. Mēs zinām, ka mainās četri gadalaiki un katrreiz tā ir krīze. Mēs visi zinām kā tas ir ar Mēness ciklu- Mēness fāzes mainās tieši ceturtdaļu punktos, un daba (arī cilvēks kā dabas sastāvdaļa) piedzīvo krīzi- kaut kas mainās. Mēs nemaz neaizdomājamies, ka arī diennaktī ir četri krīzes punkti rīts, kad jāceļas, pusdienas laiks, kad lielākie darbi jāpadara un tad jāpārslēdzas uz lēnāku ātrumu, darba dienas beigas, kad sākas vakara cēliens, nakts, kad jāiet gulēt... Cilvēks mēģina ar tehnoloģijām , mākslīgo apgaismojumu un stimulējošam/nomierinošām vielām šos ciklus ietekmēt pēc savas gribas, taču tas vienmēr beidzas neveselīgi.
Vienkāršs piemērs, kas visu paskaidro:
ja pusnakts krīzē jūs neejat gulēt ((tas ir- nepieņemt pareizo lēmumu*)* vārds krīze cēlies no grieķu krino, kas nozīmē –izlemt), tad no rīta, krīzē, kad jums jāceļas un jāiet uz darbu, jums būs divtik grūta krīze...

 

Galvenais spēks, kurš rada krīzes, liek pieņemt lēmumus ir Saturns (Krons, Hronoss)- Laika un Kārtības valdnieks. Laiks mūs atkal un atkal atgriež pie tā ko esam vai neesam izdarījusi, kādus lēmumus esam vai neesam pieņēmuši. Saturna cikls ir vidēji 29,5 gadi, kas katram indivīdam var svārstīties no 29 līdz 30 gadu vecumam, dažos gadījumos no 28-31, precīzi to var pateikt tikai astrologs. Dažiem šī krīze ilgst mēnesi, citiem gadu, laikam kā kurš ir pelnījis...

 

Kas īsti ir Saturns?

 

principi ir struktūra, laiks, robežas, pienākums, sirdsapziņa, bailes, centrtiece, drosība, atbildība, karma, Tēvs (gan debesīs gan uz zemes), vecāku loma, aukstums.

 

Tieši 29,5 gadu vecumā cilvēks kārto eksāmenus lai tiktu uzņemts pieaugušo kārtā. Mēs taču zinām, ka 14-15 gados mēs esam pus- augušie (audži), tagad pie-augušie.

 

Tradicionālajā kultūrā ātrāk par šo vecumu nevarēja ieņemt svarīgus amatus ne sociāli, ne garīgi. Atcerēsimies kaut vai visiem zināmos piemērus ar Kristu, kurš 30 gadu vecumā domāja lielo domu par laicīgo vai garīgo valdīšanu un sāka sludināt tikai šajā vecumā. Tas pats notika ar Budu, kurš 30 gadu vecumā ieraudzīja pasaulē valdošās ciešanās un pievērsās garīgajam darbam. Ja Dieva dēliem vajadzēja 30 gadus, vai mums pietiks ar mazāku skaitu lai spētu saprātīgi spriest?

 

Kā 30 gadu krīze izpaužas?

 

Praktiski visiem rodas grūtības, jo mūs spiež ar smagumu, liek saprast, ka dzīve ir laicīga, lai ir robežas. Tas mūsdienu sievietēm un vīriešiem bieži liek domāt par pirmo bērnu. Tas parasti notiek nevis tādēļ, ka bērnu tie vēlētos fizioloģiski, bet tādēļ, ka vajag, ir pienācis LAIKS. Ja jūs šajā vecuma kļūstat par vecākiem, tas vienmēr ir nopietni, nedaudz bailīgi un svinīgi. Nav tā viegluma, kurš būtu agrāk vai vēlāk. Taču jūs jūtat, ka VAJAG to darīt. Līdz ar to attiecības ar bērnu noteikti būs vairāk iekrāsotas ar pienākuma, nevis prieka noskaņu, ja vien par prieku nesauc gandarījumu. Latvietim vispār ir raksturīgi šos divus jēdzienus jaukt...

 

Šajā vecumā daudziem parādās jēdziens Dievs. Ir uzjautrinoši vērot kā piemēram, dziedātāji un aktieri šajā vecuma pēkšņi sāk piesaukt Dievu, atceras savu Tēvu u.t.t. Tā kā tas ir noticis publiskajā telpā, tad atļaušos minēt kaut vai divas brīnišķīgu aktrišu intervijas sieviešu žurnālos pirms kāda laika- Rēzijas Kalniņas un Agneses Zeltiņas. Tā kā abas ir vienaudzes, viņām vienā laika iestājās šī krīze. Tik nopietnus tekstus nebija nācies no viņam dzirdēt nekad. Vienas intervijas laika kādas piecas reizes tiek minēts Dievs- tas ir nopietni. Uzjautrinoši tas ir tādēļ, ka krīzes arī kādreiz beidzas un tad cilvēks atkal sāk runāt jautri un Dievu bieži vien atstāj otrajā plānā. Vēl interesantāk ir vērot kā mūziķu kolektīvi, kuros pulcējas vienaudži, vienā laikā piedzīvo šīs krīzes. Tā piemēram, Bet Bet dziedāja par meitenēm un , ka man vienalga viss. Kad pienāca 30, viņi uzvilka melnus uzvalkus un sāka dziedāt Raimondu Paulu, par Tēvu, par Dievu , bet kad atnāk četrdesmit , tad vairs nav nekādu problēmu un palmas zaļo vienmērJ.

 

Vai traģiskais piemērs ar Prāta Vētru, kur viņi kā vienaudži, šajā laika zaudēja vienu no saviem puišiem, arī tā ir šīs krīzes iespējamā pieredze. Pieredze, kas liek saprast- dzīve nav mūžīga.

 

Arī šo rindu autors labi atceras šo laiku sava dzīvē- to nevar aizmirst. No bohēmiska dzīves veida, es kļuvu par atturībnieku(6 mēnešusJ), gāju uz baznīcu(ziemā, bija auksti!), studēju Bībeli, kristījos. Pateicu visam meitenēm sveiki un apprecējos, piedzima bērns. Sāku jaunu dzīvi, veicu mājās remontu, nokrāsoju visas mēbeles baltā krāsā, lai būtu jaunas, tīras dzīves sajūta. Man bija sajūta, ka gada laikā es no 20 gadu vecuma paliku par 10 gadiem vecāks.

 

Šo krīzi dažādi izdzīvo dažādos gados dzimušie. Tiem, kuriem dzimšanas brīdī jau ir iekodēts, ka dzīve ir nopietna, šī krīze parasti grūtības nesagādā, taču tiem, kuriem ir sākotnēji vāja atbildības sajūta un maza gatavība pārvarēt grūtības, rodas nopietni sarežģījumi. Varētu teikt arī citādi: tos, kurus Tēvs ir gatavojis darbam un pārbaudījumiem, viss ir kārtība, bet tiem, kuri auguši siltumnīcas apstākļos, neklājas viegli.

 Kas mums ir jāsaprot šajā 29,5 gadu krīzē?
 

Mums jāsakārto sava dzīve. Jānorobežo sava atbildība)kompetence) no citu cilvēku atbildības)kompetences). Mums noteikti jāsakārto savas attiecības ar Tēvu. Mums jāsāk rūpēties par bērniem un vecākiem, vecvecākiem. Mēs viņus sākam saprast, jo paši esam tagad atbildības situācijā. Mums jātiek skaidrībā ar savam bailēm, iespējams tādēļ jāapmeklē psihoterapeits vai mācītājs. Mums jāsakārto savas attiecības ar Laiku. Mums jāsaprot, ka blakus vārdam Gribu ir jāatrod vieta vārdam Vajag. Ko tieši vajag- to parādīs dzīve, un visbiežāk bērni. Esiet droši- laiks pārdomām tiks dots. Tādēļ nebrīnieties, ja tiksiet apstādināts savā skrējienā- atlaists no darba vai saslimis. Tas notiks tikai tad, ja citādi nepratīsieties apstāties pats. Jāsaprot, ka kārtojam eksāmenu- izkrišanas gadījumā mums nedos Tiesības.

 

Izklausās drūmi?

 

Nē, vienkārši nopietni, pa īstam. Laipni lūgti pieaugušo pasaulē!

 

 



Atpakaļ

© Andris Račs 2010, materiālus drīkst pārpublicēt tikai ar atļauju,
ar norādi uz avotu: www.astrologos.lv