Kādēļ daļa cilvēku jūtas vientuļi?

 Kādēļ daļa cilvēku jūtas vientuļi?

Viena daļa cilvēku jūtas dzīvi, piederīgi dzīvei un ieelpo dzīvu ar pilnu krūti. Taču citi kādā noteiktā vecumā sāk justies vientuļi. Caur astroloģijas prizmu varam saprast kādēļ tā notiek. Viss, ko šeit rakstīšu, ir apstiprināts ar neskaitāmiem piemēriem praksē, kurus turpinu novērot joprojām.
Kādu vientulības definīciju izvēlēties? Es to sauktu par neapmierinātību ar esošo lietu stāvokli, kurā no citiem cilvēkiem netiek saņemta gaidītā uzmanība, jušanās nesaprastam no citiem cilvēkiem un pasaules kopumā.
Kuras planētas rada vientulības sajūtu?

Katra savā veidā to rada Venera, Marss, Saturns, Rahu, Ketu

Saule, Mēness un Jupiters pārstāv dzīvības spēku, tādēļ par to lomu pastāstīšu vēlāk. Merkurs nekad nav vientuļš tādā vientulības izpratnē, kādai pieskaros šajā rakstā.

Planētu principi, funkcijas un lomas.

Šajā pasaulē viss ar visu ir saistīts. Astroloģijā šīs saistības piešķir planētām, jeb pareizāk sacīt- PRINCIPIEM. Planēta nerada principu, planēta iemieso principu. Tā ir tikai šī principa nesēja. Katrs princips strādā no vissmalkākā neredzamā, dievišķā līmeņa līdz viszemākajam materiālajam līmenim. Ja garīgais skolnieks izprot to, ka šī saistība pastāv un tā nepārtraukti gan telpā, gan laikā, gan ārpus tā nepārtraukti darbojas, tad tas var sākt iet pa garīgo ceļu droši-nemalodoties, nesekojot maldugunīm un pārejošām modes tendencēm, kuras netrūkst arī ezotērikā. Tad skolnieks var būt mierīgs, jo skaidri apzinās katra principa izpausmes ik mirkli savā dzīvē un var uz tiem paļauties, jo tiem ir dievišķa un nemainīga daba.
Neviens no principiem nepilda un nevar pildīt cita principa lomu. Visam šajā pasaulē ir sava vieta un tikai kopā visa pasaule darbojas sabalansēti. Taču pricipi ir sakārtoti hierarhijā, kuras kodu mēs varam definēt šādi: lielākais princips iekļauj mazāko. Respektīvi –lielais ir svarīgāks par mazo, jo mazais ir lielā sastāvdaļa. Veselais ir svarīgāks par daļu, jo veselājā daļa ir iekļauta. Vislielākais veselums ir Dievs. Tajā ir iekļauts viss pārējais. Nav nekā , kas nebūtu iekļauts Dievā. Jebkura cita principa autonoma funkcija nav iespējama bez veseluma apkcepta.
Atcerēsimies, ka PRINCIPS izpaužas FUNKCIJĀ. Funkcijas ir tās izpausmes, kuras mēs redzam visapkārt un kuras paši pildām. Funcionē arī mūsu organisms, kurā katram orgānam ir sava funkcija. Katrs orgāns ir ir saistīts ar kādas noteiktas planētas principu. Jebkura novirze no sadarbības ar planētas principu, izraisīs disfunkciju. Sākotnēji tas notiks smalkajā plānā, pēc tam fiziskajā. Tā tas ir vienmēr. Garīgais skolnieks saprot, ka šie paši noteikumi attiecas arī uz jebkuras grupas funkcionēšanu, sākot no ģimenes un beidzot ar valsti vai visu pasauli.
Tradicionālā garīgā skola kā pašsaprotamu iekļauj sadarbību ar principiem, tos godinot, tiem dodot, veltot, ziedojot. Zemākajā izpratnes stadijā cilvēks vēlas saņemt no principa, tam neko nedodot. Šajā līmenī cilvēks ir saņērmējs, patērētājs. Taču pavisam vienkārša loģika saka, ka tikai saņemot rodas parādi. Garīgais skolnieks lūdzas nevis sev, bet slavina dievišķo principu, tādejādi nonākot dievišķā likuma dodod gūt varā. Paklausieties ko vēstī baznīcas lūgšanas: tiek slavēts Dievs. Noteiktās lūgšanās tiek slavēts noteikts dievišķās izpausmes princips, kuru nes šīs funkcijas izpildītājs. Paklausieties ko vēstī mantras-tiek slavēts noteikts princips.
Arī latvietis mīļi (ar mīlestību) sauc Dievu par Dieviņu, Māru par mīļo Māru, Laimu par Laimiņu u.t.t.
Tēva un mātes godāšana ir tik pašaprotama tradicionālajā kultūrā kā pati dzīve. Tādēļ tie, kuri godā savu tēvu un māti, var nonākt saskaņā ar saviem diviem galvenajiem Dzīvības principiem- Dievu(Sauli) un Dabu(Mēness). Tādēļ ikviens garīgais skolnieks vienmēr godās savu tēvu un māti. Tas saprot, ka nevar cerēt uz jelkādu labvēlību no šo principu puses, piemēram, kad pašam jākļūst par tēvu vai māti vai kad nepieciešama palīdzība no Dieva vai Dabas, ja tas negodās paša tēvu un māti. Bez šī divfāžu pieslēguma cilvēks tērēs vecāku(!) iedoto enerģiju, taču tās ilgi nepietiks, jo šim pieslēgumam ir jābūt pastāvīgam, jo ta sakņojas cilvēka dzimtā. Nevienam cilvēkam pasaulē jūs neesat svarīgi vienmēr un visu laiku- tikai savai dzimtai! Par tēvu un māti varētu runāt un runāt, taču šoreiz pievērsīšos citiem principiem tieši vientulības tēmas sakarā.
FUNKCIJA savukārt izpaužas LOMĀ. Tādejādi, pildot kādu pavisam prozaisku darbību, mēs izpaužam kādu no pricipiem. Un te nu jāsaprot milzīgā atšķirība starp cilvēkiem tieši apzinātības jautājumā. Ja garīgā skolnieka prāts sāk apskaidroties, tas sāk apzināties ik mirkli notiekošo un sāk rīkoties apzināti. Tas atšķir principus it visā, tas saprot lielo, nepārejošo principu izpausmes un saprot mazo, pārejošo principu nozīmes. Tas nepretstatī vienu otram , bet hierarhiski pakārto vienu otram. Budistu sakāmvārds skaidri apzīmē to, ka ārējās pārmaiņas ir otršķirīgas, svarīgais apzinātībā ir iegūtais prāta miers:< Pirms apskaidrības skaldi malku un nes ūdeni, pēc apskaidrības skaldi malku un nes ūdeni >. Ja cilvēks skalda malku un nes ūdeni neapzinoties, tas var būt tik ļoti nelaimīgs, apspiests, vientuļš, ka vienīgais glābiņš tam liekas saņemt par to labāku atalgojumu …kaut kur Anglijā, kur tas pēc laika iespējams paliks daudz vientuļāks, un pat labais alus un viskijs neglābs.
Piemēram uzņēmumā vadītājam ir jāpilda vadītāja loma un izpildītājiem jāpilda izpildītāju lomu. Un tā visur un vienmēr. Ja tas ir parasts cilvēks , tas nesaprot šo Dieva kārtību un pat mēģina tai pretoties, radot haosu, iznīcību, degradāciju un neizbēgamu vientulību. Izklausās skarbi? Nu, ja neesi garīgais skolnieks, vari turpināt dzīvot ilūzijā par to, ka ir citādi.
Bet es tev pačukstēšu: Dieva likumus neviens nevar atcelt. Tieši tik vienkārši. Un likumu nezināšana neļauj ne dāvātās iespējas godam izmantot, ne atbrīvo no atbildības. Īslaicīga domāšana, kuru nejēgas pamato ar jauniem citādiem laikiem līdzinās tam, ka cilvēks pirmo reizi redzot pavasari domā, ka tagad vienmēr būs pavasaris un nebūs vairs ziemas. Laiki tiešām ir citādi, taču likumi paliek tie paši. Ja mēs tagad dzīvojam Kāli jugā, tas nenozīmē, ka šis laikmets būs mūžīgs. Nāks citi laimketi, taču katras dvēseles izvēles radīs nākošās dzīves atbilstoši šīm izvēlēm. Tie, kuri kalpoja komunistiem vai fašistiem, arī domāja, šie laiki būs mūžīgi. Mūžīgās nepārejošās vērtības ir un būs vienmēr. Garīgais skolnieks domā plašāk par acumirklīgo un pārejošo.

Kādi tad ir galvenie vientulības iemesli mūsdienās?

Sāksim ar to, ka ja cilvēks ir vesels, tas ir vesels. Tā bija vārdu spēle. Vārdā vesels ir kods tam, ka veselība iespējama tikai tad, ja viss darbojas veseluma labā. Ja cilvēks sāk darboties kāda atsevišķa principa labā, kas nekalpo veselumam, tas nonāks vientulībā.
Senajos stāstos, mītos un pasakās dažādos varoņstāstos mēs skaidri redzam sakarību: ja domāsi tikai par sevi-beigsi slikti. Ja domāsi par citiem kā nedalāmu daļu no sevis, tad beigsi laimīgi.
Kā ir mūsdienās? Vai daudzi vecāki audzina kā galvenos principus-Dievs, Daba, Darbs(kalpošana)? Noteikti daudzi tā audzina un rāda ar piemēru laimīgas veselumam piederīgas dzīves iespējamību. Taču daudzi vecāki audzina:domā par sevi, iegūsti izglītību, iegūsti labu darbu, iegūsti labu algu, iegūsti labu dzīvesdraugu, iegūsti labu automašīnu un citus iegūsti. Etimoloģiski vārds iegūsti nedaudz izklausās pēc gūsta.
Ja vēlaties nebūt vientuļi, tad ejiet piederības un dalīšanās ceļu. Ja esiet pa iegūt ceļu, attapsieties vientulībā. Piederības un pazemības ceļš veselumam nekad neliks vilties.
Astroloģiskā karte norāda uz konkrētas iemiesošanās galvenajiem principiem, kuriem jākalpo un ejot šos ceļu, garīgais skolnieks vienmēr saņems spēku dzīvot, radīt, būt laimīgam un piederīgam un ar šo enerģiju spēsiet dalīties ar visu pasauli.

Kā Venera rada vientulību?

Jāatceras senie mīti, kuros Venera(Šukra) pārstāv dēmonu nometni, savukārt Jupiters(Brihaspati) pārstāv dievu nometni. Šīm abām nometnēm ir jāsadarbojas, tikai tā iespējams pastāvēt dzīvībai. Venera pārstāv laicīgo, mirstīgo daļu pasaulē, savukārt Jupiters pārstāv mūžīgo. Zināms, ka abas tās ir labās, jeb laimes planētas.
Veneras laime slēpjas tajā, ka tā iegūst kāroto sev un savam tuvākajam, kurš tai brīdī tiek izvēlēts kā tuvākais(patikšana, iemīlēšanās, izdevīgums, pievilcība, bauda, labsajūta, komforts). Savukārt Jupitera laime ir iegūt visiem un dalīties ar visiem. Venera sadala, Jupiters savieno.
Taču zemākos spēkus nevar iedvesmot Jupitera cēlie motīvi. Tādēļ Venera kā zemāko spēku garīgais skolotājs piedāvā tiem risinājumu-izdevīgumu. Cilvēki visā pasaulē ir gatavi cienīt privātīpašumu, jo paši sev to vēlas saglabāt. Labums kuru cilvēks laicīgi iegūst, sagādā tam baudu, īpaši, ja pieder tikai pašam. Un cilvēks, kurš pieder tikai man pašam taču arī ir labāks nekā, ja tas jādala ar citiem. Venera rūpējas par to kas tai pieder. Un pie laba ātri pierod(komforta zona šķiet pašsaprotama, lai gan tāda nav un paredzēta tikai jaunības pavasara laikā). Protams, ka tieši Venera rada viseksaltētākās sajūtas dzīvē, pēc šīm sajūtām ilgojas gandrīz ikviens cilvēks. Arī garīgais skolnieks vēlas šīs sajūtas, taču nekļūst no tām atkarīgs. Garīgais skolnieks arī lasa mīlas dzejoļus un grāmatas, taču saprot tajā saprakstītā pārejošo dabu. Daudz vairāk laika tas velta tādu zināšanu iegūšanai, kuras dod norādes ceļam uz nepārejošo laimi.
Ejot pa Veneras ceļu, cilvēks iegūst vientulību, kad zaudē šo komforta zonu. Tas notiks. Tas notiks vienmēr un ar visiem. Ja tas nenotiks ātrāk, par to parūpēsies vecums. Savukārt, ja cilvēks visu dzīvi veltījis sev, tas dabiski būs vientuļš, jo tas nebūs rūpējies ne par vecākiem, ne bērniem. Pat ja bērni būs, tie būs saņēmuši kodu nerūpēties par vecākiem no šī cilvēka. Skaisti un neglīti pansionāti , kuros mitinās izvien vairāk vientuļu cilvēku, vairojas. Tie vairojas tieši pārtikušajā pasaules daļā, kuru pārvalda patērētāja instinkts-Venera.
Lai nomierinātu Veneras cilvēka prātu, tam tiek pārdots komforts, izklaides, dažādas baudas un dzīves kvalitāte. Stāstā par Veneras ceļu ir parādīts, ka beigās pirms atdzimšanas tā nolaidās līdz atmiņu dūmu līmenim, jo viss labais bija zudis. Ja mūsos nomirst pati vēlēšanās krāt mantas uz zemes, tad var sākties atdzimšana. Mantas uz zemes ir nepieciešamas. Pat mācītājam vajag skaistas, izgludinātas drānas, taču ne to dēļ tas kalpo Dievam. Filmā Amerikāņu skaistums galvenais varonis nonāca pusmūža krīzes zināmas apzinātības stāvoklī. Kad tas vēlējās skūpstīt savu sievu, tam bija alus pudele rokā. Sieva kādā brīdī to pārtrauca ar vārdiem; apliesi dārgo dīvānu! Vīrs saka: tas ir tikai dīvāns1 Nē, tas nav tikai dīvāns, tas ir itāļu dīvāns par 4000 dolāriem! Vīrs saka: kas ar tevi ir noticis-tev lietas ir kļuvušas svarīgākas par cilvēkiem!
Tā cilvēks viegi nonāk Veneras laicīgās dzīves varā un nemanot sāk kalpot lietām. Vienmēr ir skumji (pat nes mieklīgi, bet skumji) lasīt sūdzības feisbukā par grūto materiālo dzīvi, kuri tiek publicēti no iphone telefoniem par naudu, kuras pietiktu vidējam pasaules iedzīvotājam veselu gadu pilnīgi visam u.t.t.
Te mēs nonākam pie Veneras vājās vietas: nekad nav pietiekami labi. Jo Venera vienmēr salīdzina un vērtē - re kur Anglijā alga lielāka, re kur tai vīrs labāks, re kur tai māja smukāka u.t.t. un salīdzināšana rada nelaimes sajūtu. Vērtēšana nav garīgā skolnieka rīcība. Garīgais skolnieks nevērtē , tas vēro, mācās un palīdz.
Savā praksē esmu uzklausījis daudzas, daudzas sievietes, kuras nožēlo savu izvēli jaunībā, izvēloties sev sliktu vīru, jo esot bijušas nepietiekmi gudras lai atrastu labāku. It kā tie iedomātie labākie eksistētu! Ja cilvēks dodas laulībā lai kaut ko iegūtu, tas paraksta pats sev spriedumu par vientulību un neapmierinātību. Teikšu vēl tiešāk: ja cilvēks dzīvo ar domu, ka tam kaut kas pienākas, tas ir lemts vientulībai. Jo tādā gadījumā jums kaut ko dos tikai apmaiņā pret jūsu jaunību vai naudu.
Veneras piedāvājumi ir tik kārdinoši, ka cilvēks ir gatavs pat palikt vientuļš un gūt dažāda veida pamierinājumus, taču paliekot vientuļš. Daudzi nemaz nav gatavi mainīt šo vientuļo dzīvi pret dalīšanos ar ctiem. Bet tā jau tad ir cilvēka paša izvēle un cerams, ka tam pietiks uzkrājumu pensijas 3.līmenī lai nodrošinātu sev labas vecumdienas. Nu ziemassvētkos… gan jau kāds koris sniegs kādu skaistu koncertu, jo par vientuļajiem taču citiem ir jādomā, vai ne?
Arī skaudība padara nelaimīgu. Skaudība par to, ka kādam ir, bet man nav.
Arī vēlme saglabāt pagātni lielā mērā ir Veneras vientulības pamatā. Pagātnē laimes nav, laime ir tagadnē. Venera brīžiem to saprot(eksaltācija Zivju zīmē).

Kā Marss rada vientulību?

Nesen atkal dzirdēju kādu sievieti lepni sakām: es visu daru pati! Un tad es aizdomājos un iesaku to darī arī visiem citiem, kuri kalpo Marsam kā galvenajam spēkam dzīvē: vai gadījumā jūs neesat vientuļi tādēļ, ka darāt visu paši, nevis darāt visu paši, tādēļ, ka esat vientuļi?
Ir divi ceļi-ir karmas ceļš un Dieva ceļš. Karmas ceļā vislaik kaut kas jādara, Dieva ceļā mēs ļaujam arī Dievam darīt. Tā teikt: cilvēks domā, Dievs dara.
Es regulāri praksē redzu cilvēkus, kuri paši ar visu tiek galā, bet sūdzas , ka neviena stiprā pleca nav. Nav un nebūs! Tas ir vairāk kā skaidrs. Jo neviens no viņiem, kam esmu jautājis par iespēju patiesi savas iniciatības atdošanu otram, nav piekritis to darī reāli savā dzīvē un līdz mūža galam. Nejauksim divas lietas: nogurušu Marsa cilvēku, kurš vienkārši vēlas atpūsties ( kā es sapņoja, ka kāds cits varētu to visu darīt!) un cilvēku, kurš patiesi ilgojas saņemt uzmanību un inciatīvu no citu puses.
Marsa patiesā reakcija būs: nemāci mani, es pats, neapspied mani, nespied mani, nekomandē mani! Marss visur saskata tikai uzbrukumu un aizsardzību. Sadarbība ir Veneras kompetence. Marsa princips paredz cīņu. Cīņu līdz nāvei. Tas nozīmē, ka līdz mūža galam.
Marss cīnās lai uzvarētu. Lai uzvarētu viens. Par Marsu saka-vientuļais vilks. Dažs saka to ļoti lepni. Vientuļais. Pūt vējiņi patiesībā ir Marsa dziesma- pats par savu naudu, pats jāju savu kumeliņu un pats palieku viens.
Marsa cilvēki bieži saka es, es pats. Venera saka mans. Veneras iespaidā dzenoties pēc kārotā, cilvēks iedarbina savu Marsu, kurš akli kalpo savai dievietei, kā teiktu V.Rudzītis. Veneras cikls ir viens gads, Marsa –divi gadi. Tieši tik ilgi ilgts kvēlās iemīlēšanās periods. Vairāk nav iespējams. Patiesībā ir, bet tad jāapgūst tantru. Palasīt pat tantru nav tas pats kas to praktizēt. Vispār jau par visu tagad var palasīt- arī par Dievu par palasīt. Tikai praktizētāju nav daudz…
Patiesībā, ja vīrišķā Marsa enerģija ir daudz, tad nav ko brīnīties, ka blakus neviena nav-vai nu nomiruši, aizdzīti vai aizmukuši. Ir viens scenārijs arī Marsa pāriem- ar strīdiem un kaušanos zemākajā līmenī un kopīgiem ārējiem un iekšējiem izaicinājumiem garīgi attīstītiem cilvēkiem. Bet tad vīrietim jābūt gatavam pārnākot no darba frontes cīnīties otrajā frontē-mājās. Ne katrs to būs gatavs darīt. Tad parasti sievietes mēdz teikt, ka vīrieši mūk no spēcīgām sievietēm. Mūk, un pareizi dara. Vīrietim ir jāaizstāv sievieti, nevis jācīnās ar to. Un ja jācīnās, tad Marsa izvēle ir agresija. Agrāk sievietes ar spēcīgu Marsa enerģiju bija reāli fiziski nodarbinātas ar daudziem bērniem. Arī dzemdības ir Marsa akts. Noganīt un pabarot baru ar bērniem bija patiesi fiziski smags darbs.
Marsa vientulības pamatā lielā mērā ir paļaušanās tikai uz sevi un cīņa par nākotni. Nākotnē laimes nav. Laime ir tagadnē, taču Marss ir spēcīgs tikai kardinālajā un fiksētajā krustā

Kā Saturns rada vientulību?


Saturns jau pēc definīcijas ir vientulības planēta. Taču kā šī vientulība patiesībā rodas? Saturna cilvēki nevienam neuzticas. Arī Merkura cilvēki neuzticas, taču atsķirībā no Merkura, Saturnu reāli BAIDA kontroles zaudēšana. Zaudējot kontroli, šie cilvēki krīt panikā. Un tādēļ tie cenšas visu izplānot, visu darīt pēc iespējas pareizāk. Saturns ir sauss un auksts. Ja attiecības ar apkārtējiem ir sausas un aukstas, par kādu citu scenāriju var būt runa kā tikai par vientulību!
Neuzticēšanās un uztraukumi par nākotni-lūk kur ir Saturna vientulības atslēga. Kādēļ es nepieminu Merkuru un Jupiteru kā vientulības planētas? Lielā mērā tādēļ, ka to pārvaldījuma zīmes parāda to dominējošo saistību ar mutablo krustu zodiakā. Ja fiksētais ir piesaistīts pagātnei, bet kardinālais nākotnei, tad mutablais krusts ir piesaistīts mainīgajai tagadnei. Visas garīgās mācības saka: dzīvo tagadnē, apzinātībā un nepieķeries pagātnei un neuztraucies par nākotni. Par to domā Dievs. Paļaujies uz to un iegūsi laimi=prāta mieru.
Saturna cilvēki visur vēlas garantijas, vienmēr domā par rezultātu un nereti izanalaizē sliktāko scenāriju un vēlas skaidru plānu rīcībai, ja tā notiks. Daudziem no tiem nav bērnu vai ir viens bērns. Tie uztraucas vai bērns būs vesels, vai tas spēs tam nodrošināt garantētu nākotni. Tādēļ tie novēl arī saviem bērniem plānot savu nākotni, nesteigties ar ģimei un labāk domāt par karjeru. Ja sievietei pirmais bērns ir pēc 30 gadu sasniegšanas, parasti daudz bērnu diez vai ir reāli. Vēlas stāšanās nopietnās attiecībās padara dzīvi vietuļu gan jaunībā, gan uzreiz pēc tam, kad plāns netiek realizēts kā nākas. Ir taču pamatoti teikts, ka, ja vēlies sasmīdināt Dievu, pastāsti tam savus plānus.
Es šiem cilvēkiem jautāju: vai ir kaut kas pasaulē pilnīgi drošs un ar garantijām? Viņi padomā un saka: nu nē, nav… Bet bieži turpina bruģēt pareizu ceļu uz…vientulību.
Saturns vēlas kontrolēt laiku un telpu. Tam var nepatikt pielāgoties otra cilvēka vajadzībām un vēl jo vairāk tik neparedzamam radījumam kā bērnam. Suni vismaz var saitē piesiet, bet bērnu… Bērnus es pieminu tādēļ, ka Saturns ir vecumdienu planēta. Un cilvēkam bez bērniem, kad visi radinieki apmiruši, vecumdienas nevar būt nekādas citādākas kā vientuļas.
Saturns nodrošina mūsu robežas. Taču , ja robežas ir starp tuviniekiem, tas ir skumji. Tādēļ jau tie ir tuvinieki, lai robežu būtu maz.
Mums ziemeļniekiem ir raksturīgas robežu būvēšanas, mēs reti esam patiesi tuvi ar saviem tuviniekiem. Būt patiesi tuviem nozīmē ielaist tuviniekus savā dzīvē, savā māja, aicināt tos pārnašņot. Tas nozīmē, ka tuvinieki pūlēsies jums palīdzēt ar saviem padomiem, darbiem kā vien mācēs. Un Saturns nevēlas to, jo tad tas zaudē kontroli pār procesiem-pareizāk ilūziju par kontroli.
Saturna vientulības pamatā ir koncentrēšanās uz pagātni un nākotni, analizējot pagātnes rezultātus un uztraucoties par nākotnes rezultātu. Tas ir spēcīgs tikai kardinālajā un fiksētajā krustā. Tas neļauj baudīt procesu. Un par paļāvību jau nav runas. Ja nu vien ir kādas valsts garantijas…

Kādēļ Rahu veicina vientulību?

Rahu ved mūs materiālajā pasaulē lai dzītos pēc tās kā pēc mērķa. Jā, visi ir lasījuši, ka tāds esot šīs dzīves uzdevums to piedzīvot. Labi, piedzīvot jā, bet vai zaudējot galvu? Tieši galvas zaudēšana, apmātība ar kādu mērķi, kura dēļ tiek upurēts cilvēciskais-lūk galvenais risks ar Rahu. Vai tad mēs nezinām ar kaut ko apmātus cilvēkus, kuri metas kāds iedomātas idejas vārdā un upurē gandrīz visu. Nereti tas notiek pusmūža krīzes laikā, kad pēc četrdesmit gadu sasniegšanas Rahu aktivizējas jo īpaši.

Kādēļ Ketu veicna vientulību?

Ketu var ievilināt nemateriālās pasaules kārdinājumos. Gan vienkārši ar atkarību palīdzību, kad cilvēks beigās attopas viens bez ģimenes,darba u.t.t., gan ar kādu pseido garīgu ideju palīdzību. Labākajā gadījuma tas piedāvaš ceļu uz vientulību klosterī. Taču bezjēdzības sajūta, domājot par ģimeni, kādi veci karmiski-astrāli nospiedumi var radīt arī psihiska rakstura īpatnības, kuras rada izolāciju, ieskaitot atrašanos ārtniecības iestādē.

Merkura īpatnības.

Merkurs vienmēr kļūst līdzīgs spēkam, ar kuru tas nonāk kombinācijā. Ir negatīva kombinācija-Merkurs-Saturns, kura veicina vientulību, jo šāds cilvēks raugās uz pasauli analītiski un kritiski, neļaujot kaut kam cieši piekļauties. Šāds izvietojums novirza domas labākajā gadījumā uz nopietnām lietām, slitākajā gadījumā uz pesimistisku eksistenci vienatnē. Diez vai jūs gribētu dzīvot ar rūcošu psesimistu, kurš pasakot labrīt! ,piebilst : cik nu rīts vispār var būt labs. Šāda kombinācija apzīmē klasisku vecpuisi vai vecmeitu. Mūsdienu vecpuisis mierīgi var būt darbā veiksmīgs informāciju tehnoloģiju speciālsis, bet mūsdienu vecmeita-aktīva karjeriste ar vairākiem zinātniskiem grādiem. Intelektuālis laikam nav pilnīgi vientuļš, tas draudzējas ar Rīgas laiku un izklaidei palasa žurnālu Ir un dzīvo tīklā.
Kopumā Merkurs noteikti neveicina vientulību, vienīgi attiecību daudzveidības kaleidoskopu gan. Bieži tiem nākas noskrieties(nočatoties) vairākās attiecībās vienlaikus.
Jā, tam reti ir ļoti tuvas attiecības, taču tās Merkura tips nemaz nevēlas. Droši vien, ja mēs pieietu pajautāt kādam hipsteru pārim, kuri bārā katrs glāsta savu telefonu un jautātu, vai tie jūtas vientuļi, tie paskatītos uz mums kā uz 20 gadsimta dinozauriem.
Vai intelektuālis virtuālajā pasaulē šodien ir vientuļš? Tas ir retorisks jautājums, uz kuru es nezinu atbildi.

Jupiters kā visa kopā turētājs.


Jupitera pārvaldītais elements ir ēteris (akaša). Tas caurvij visu. Tas ir tas, kas uztur ģimeni(eksaltācija Vēža zīmē) un ļauj smelties no senčiem nepieciešamo enerģiju-svētību gluži kā koks to dara caur savām saknēm.
Tā pārvaldītās mutablās zīmes- Strēlnieks un Zivis. Tas norāda uz Jupitera pastāvīgo saikni ar mūžīgo mainīgo dzīvības procesu. Jupiters nodrošina šūnu dalīšanos-pieaugšanu. Vēdiskajā astroloģijā Jupiters ir bērnu rādītājs. Ja ģimene jūtas optimistiski par nākotni, paļaujas viens uz otru un uz Dievu, bērni dzimst.
Kas var saturēt ģimeni? Mācības sniedz atbildi uz šo jautājumu: tā ir vecāku un Dieva svētība. Ja cilvēki reģistrējas bez tā, tā ir Veneras un Saturna tipa vienošanās starp diviem cilvēkiem, kuriem, ja paveicas, Dievs arī palīdz vai vismaz netraucē. Ja tomēr tā ir dievišķa mistērija-laulība, tad divi top par vienu ar ētera palīdzību.
Tādēļ reliģiskā (arī latviskā) laulību ceremonijā daudz tiek izmantota dziedāšana, vīraks un lūgšanas. Tas viss notiek ilgi un grupā, kuras sinerģija ir fantastiska. Visi sanākuši nevis uz Veneras tipa kokteiļvakaru, kurā katrs savā stūrī pļāpā vai glāsta viedierīci, bet koncentrējas uz jaunā pār laimi. Tikai tad notiek Jupitera svētības brīnums.
Visi vēlas Jupitera brīnumus, bet reti kurš daudz dara daudz tā labā. Ļoti svarīgs Jupitera princips ir cieņa. Cieņa pret iem ,kuri ir vecāki un gudrāki. Cieņa pret autoritātēm un vispāt tādu esamība. Saprotiet taču: nevar gaidīt lai Kosmoss jums palīdz piedzīvot brīnumu, ja jūs negodājat savis skolotājus un zemi, kurā dzīvojat, tautu, no kuras nākat! Tādēļ Jupiters pieprasa dažas lietas turēt tīras un svētas.
Ar nožēlu pa laikam nākas redzēt horoskopus ar skaidrām norādēm par necieņas izrādīšanu iepriekšējā dzīvē, par ko tagad ir bargi jāmaksā ar neveiksmēm. Tad Jupiters izslēdz jūs no labvēlības saraksta un jums par visu jācīnās pašiem. Tad cilvēks piedzimst ar pārāk lielu lepnumu, prasībām un mazu veiksmi. Tā ir ļoti nepatīkama kombinācija, kas daudziem liek kļūt žultainiem.
Normāls Jupitera scenārijs paredz paļāvības iegūšanu jau bērnībā. Tas māca pazemību un pateicību. Lūdzu un paldies jāmāca bērniem ne jau disciplīnas pēc. Tāpat jāmāk sanākt visiem kopā gan ēdienreizēs, gan dievkalpojumā. Šeit vadošā loma jāuzņemas ģimenes galvai. Ģimenes galvai ir jāvirza ģimeni pa garīgās izaugsmes ceļu. Tādēļ mums jāciena savi tēvi un garīgie tēvi.
Sanākt kopā dažreiz ir neērti-priekš tam tas vajadzīgs-lai katrs dara kā tam patīk(Venera)-teiks daudz vecāki. Bet kurš teica, ka panākt labu rezultātu ir viegli?
Es vēl un vēl vēršu jūsu uzmanību uz raksta sākumā izteikto patiesību- princips strādā visur un vienmēr! Neviens nevar saņemt Jupitera dāvanas, ikdienā izturēdamies pret tā principiem profanēti vai nihilistiski.
Daži šajā sakarā piemin vecmodīgumu. Ar to tie paši atklāj, ka dzenas pakaļ modei(Venera). Dievs nevar novecot! Dievs ir mūžīgs, radošs un dzīvs. Tas ir ikvienā no mums.
Ģimene ir sabiedrības šūna. Ja audzināšana notiks ģimenē, tā veidos garīgi veselu sabiedrību. Tautas veselākā daļa uztur veselu garu.
Bērni auguši šādās ģimenēs vienmēr rūpēsies par vecākiem, jo šādu piemēru tie redzējuši savā bērnībā. Radinieki rūpēsies viens par otru. Vientulība nav iespējama, jo vienatne nepastāv Jupitera apziņā. Cilvēks vienmēr ir daļa no kaut kā lielāka. Jo attīstītāka ir apziņa, jo lielākai grupai cilvēks ir piederīgs. Jupitera apziņā ir vecāki, ir brāļi un māsas, ir sieva, ir bērni. Jupitera apziņā viss notiek.
Noslēgumā.

Priecājieties par laicīgo, bet nepārvērtiet to par mērķi.
Atcerieties par mūžīgo un ikdienas dzīvē regulāri atgādiniet sev par to. Mutablās enerģijas nav pastāvīgas. Tās nepieciešams ik pa laikam atjaunināt. Tādēļ Mācības piedāvā regulāras parkses. Grupā to darīt ir daudz efektīvāk nekā vienatnē. Vienatnē mēs varam tiks skaidrībā ar savu Sauli un Mēnesi- tas ir meditācijas ceļš.
Jupiters piedāvā rituālu, kopības, lūgšanu un slavināšanas ceļu.
Sanākot kopā ar saviem radiem, teiksim tikai labo, novēlēsim labo!
Un vai mēs kā tauta neesam radinieki? Un kā cilvēce?
Vēlme iegūt un bailes rada vientulību. Dalīšanās ar mīlestību rada mīlestību un kopību.

Andris Račs
2018.g.4.jūnijā

 

 

 

 



Atpakaļ

© Andris Račs 2010, materiālus drīkst pārpublicēt tikai ar atļauju,
ar norādi uz avotu: www.astrologos.lv