Ievas dārzs 2020


Mēs ciemos

Mūsu rozes zied no agra pavasara līdz rudens salnām!

Ievaddaļa kopā ar foto, kur Andris un BaibaAstrologs un rožu fans ANDRIS RAČS savā dārzā Pārdaugavā piepildījis sapni par rožu ieskautu piemājas zaļo oāzi. Šopavasar viņš priecājas, ka visas rozes ir labi pārziemojušas. BAIBA savukārt ir tulpju un pelargoniju pavēlniece – jau uzzied 200 krāšņas tulpes, bet pelargoniju kastes un podi tūlīt ieskaus terasi.

Dārzkopība ir kompromisu māksla
«Kopš dzīvojam Pārdaugavā, apmēram 200 kvadrātmetru piemājas zaļo zonu, septiņu gadu laikā ir izdevies pārvērst par vietu, kur jūtamies labi. Kad teritorija ap māju vēl bija neiekopta, pieaicinājām radinieci, profesionālu dārznieci Aiju Birznieci – viņa palīdzēja izplānot ainavu, uzzīmēja shēmu. Esam pateicīgi par viņas galveno ieteikumu – neko nestādīt zem ozola, kurš pie mājas audzis jau vismaz 50 gadus. Paši par to nebūtu iedomājušies. Tagad prieks, ka ir vieta zālītei, ka bērniem ir kur skriet un spēlēt spēles. Uzskatu, ka dārznieka padoms sākotnēji ir ļoti noderīgs! Protams, mūsu dārzam ir īpaši priekšnoteikumi – esam seši, ir bērni un suns. Nelielā teritorija un atrašanās pilsētā uzliek savus ierobežojumus, taču esmu pieradis no bērnības daudz izdarīt mazā teritorijā. Tagad turpinām paši un meklējam kompromisus. Man kā Ūdensvīram piestāv sudrabegles, priedes, rozes. Baibai kā Zivij labāk patīk viss, kas garš – plīvo un šūpojas. Baibai patīk viens krāsu tonis, man mazliet cits. To, ka tas augs, kuru mīli, aug labāk nekā tas, ko nemīli, jau esam pārbaudījuši praksē. Mazā dārziņā sanāk katru augu labi apskatīt un, ja kāds aiziet bojā, ir skumīgi, taču jāsamierinās – nebija šai vietai paredzēts. Vairāk papētot, man jāatzīst, ka astroloģija arī uz puķēm darbojas.»

Rozēm svarīgākā ir pārziemošana
«Rožu fans esmu jau sen, tikai agrāk nebija iespēju tās audzēt. Sākām ar izturīgākajām – parka rozēm, tad sekoja vīteņrozes. Saskaitīju – nu jau ap māju sastādītas 50 dažādas, jau saaugušas divu metru augstumā, un pilnībā aizsedz žogu. Ja nebūtu pilsētas īpatnību, šādai rožu audzei žogu varētu pat nelikt. Kur gribējās visvairāk aizsegt, tur ir arī viena mežroze iestādīta. ‘Ābeļzieds’, ‘Rītausma’ – tās man ļoti patīk! Mīļākās tomēr ir vīteņrozes, es labprāt noaudzētu tādu sienu kā Francijā, kur esmu redzējis tās ap mājām garu garās. Sākumā gribēju, lai dominē sarkanā krāsa, jo tā vairāk darbotos kā aizsardzība, taču sanāca sarkanbalta rožu siena. Teorētiski tām nebija jāizaug tik garām jāaug, bet, ja saimnieks tās dikti mīl un labi baro, stādot, no laukiem atved īpaši labo mēslojumu, un arī saule kārtīgi apspīd, tās izaug garākas, kā solīts. Katra bedrīte 50 rozēm ir rakta ar lielu enerģiju, izkarota no pilsētas kultūrslāņa, kurā bija atrodams viss, sākot ar asfalta gabaliņiem. Kopš laukos vairāk nav lopiņu, pavasarī tām slāpekli nežēloju, vēlāk laistot vasaras pirmajā daļā izmantoju arī rožu mēslojumu – pēc Jāņiem gan vairs nē. Tad sākas lielā ņemšanās ar noziedējušo ziedu kniebšanu, labi, ka te mums palīgi ir arī bērni. Tieši regulārā kniebšana nodrošina to, ka rozes nepārtraukti zied no agra pavasara līdz vēlajām salnām. Vienīgi, ja aizbraucam ceļojumā un rozes kādu brīdi nav nokniebtas, tad tās divas nedēļas iepauzē, pirms atkal uzzied. Protams, ka cilvēki, garāmejot mēdz pieejamos rožu ziedus nolauzt, un ne jau tos nesmukākos, bet to ir tik daudz, ka neko nesaku. Ja kā iesācējs biju žēlsirdīgs un sākumā domāju – kā var tik nežēlīgi griezt, tagad saku – kā var negriezt. Ļoti man noderējuši kontakti ar Andri Zablovski, saimnieku stādaudzētavā «Rožu dārzs», pie viņa var visu dienu par rozēm parunāt. Tagad jau varu teikt, ka esmu arī īstais rožuaudzētājs – stādu arī parastās rozes. Stādīšanai izvēlos īso lāpstiņu, jo ar lielo grūti izrakt šauru un garu bedri. Esmu pārliecinājies, ka pārziemošana ir īpaši svarīga, jo ir gadījies, ka esmu pārcenties un par daudz sasedzis – tas bija slikti, rozes neelpoja. Tagad esmu atklājis labu variantu! Tā kā nopirkām bērniem jaunu batutu, vecā batuta tīklu izmantoju rožu segšanai, protams, tās nedaudz pieliecot. Arī batuta pamatnes tekstūra ir piemērota, gaisa caurlaidīga. Iepriekš mēģināju ar agroplēvi, bet atzinu par pārāk mīkstu, pieguļošu un vējā plīvojošu, tā arī paliek neglīta, bet batuta tīkls ir daudzkārt lietojams variants. Šogad vairāk neko neliku, tikai kūdru vēl. Jā, jābūt nedaudz gaišreģim, lai izvēlētos to zelta vidusceļu, kas vajadzīgs, lai augs jūtas labi. Tas nav noslēpums, ka vajadzīga liela uzmanība.»
 

Ieceres jaunajai dārza sezonai
 «Mājas terase, kas atrodas dienvidpusē, mums ir dārza mainīgā daļa, tur katru gadu eksperimentējam, bet nemainīgs nosacījums ir dažāda veida pelargonijas. Arī tās mēģinām pārziemināt, ja neizdodas, tukšajām vietām piepērkam stādus centrāltirgū. Šogad ir labi pārziemojušas!
 «Pirms pieciem gadiem gar terases malu audzējām lauvmutītes, tas bija tik iespaidīgi, ka tagad sagribējās atkal.»
«Audzējam arī lilijas, šogad gaidām brīnumu – nopirkām par godu meitiņai liliju ‘Sonora’, šķirni Antra Balode ir radījusi par godu Sonorai Vaicei.»
JAUNUMS mums būs zaļumu augu stūrītis – tas ieplānots zem ābeles, kur virs saknēm ir metru uzbērts augsnes slānis.

Dārza veiksmes
 Zāliens zem ozola. Tas, protams, regulāri jāpļauj un jālaista. «Lai neizkalst, jālaista ir daudz, uzliku pat otru ūdens skaitītāju.»
.Teritoriju atdaloša mežvīteņu sēta no žoga sieta. Par šo žogu Andris un Baiba vienojās ar kaimiņiem. Priekšplānā –Andrim pļaut zāli palīdz dēls Ričards un mazdēli Kārlis un Valters.
.Mainīgā dobe. Vadoties pēc laika prognozes, pagājušajā rudenī Baiba jaunus tulpju sīpolus zemē lika oktobra beigās. Ir arī atsevišķas vietas, kur tulpju sīpoli netiek izrakti. Kad tulpes noziedēs, te tiks stādītas ledenītes un samtenes.
«Lepojamies, ka pagājušogad pirmoreiz uzziedēja vīteņhortenzija!»
.

 

 



Atpakaļ