Žurnāls Kapitāls 2017.g.februāris

 

Dzīves noteikumi

ANDRIS RAČS, astrologs,
ATRASTĀS VĒRTĪBAS. Šodien manas galvenās vērtības ir Dievs, ģimene un daba. Tikai pēc tam darbs. Iespējams, ka agrāk galvenais man dzīvē bija darbs. Tādēļ secinu, ka vērtības ar gadiem ir mainījušās, jo laikam ejot, izkristalizējās galvenais.
DZĪVES JĒGA – BŪT LAIMĪGAM. Dzīves jēgu nevar vienkārši ierakstīt internetā un uzzināt, kāda tā katram ir. Jāapzinās pašam un jāieklausās tajā, ko Dievs no mums vēlas un sagaida. Astroloģiskā karte var atbildēt uz jautājumu, kā vislabākdzīvot un ko labāk darīt. Šo plānu bez ierunām vajag pieņemt un realizet, kas arī būs ceļš uz katra laimi, kas nav nekas cits kā prāta miers. Tas, ko mēs ikviens varam izdarīt paši savā un pasaules labā: būt laimīgi. Tikai tā arī savus bērnus varam darīt laimīgus.
PIEREDZE ir īstā dzīves skola, jo bez tās nav iespējams saprast dzīves likumsakarības. Var lasīt daudz grāmatu, tomēr kamēr daudzas situācijas pats neizdzīvosi un neizjutīsi, tikmēr arī nevarēsi uzzināt, kāda patiesībā dzīve ir.
MOTO. Mana vecmāmiņa teica: dari, ko vari un ceri uz labāko! To es vienmēr atceros un tā ari dzīvoju.
MAN IR PAVEICIES. Beidzot studijas astroloģijas skolā, es jautāju savai skolotājai: ar kādiem jautājumiem cilvēki pie manis parasti nāks? Viņa atbildēja, ka daudzi jautās par naudu, attiecībām, bet ar jautājumu par dzīves jēgu, nāks tikai katrs simtais klients. Man ir ļoti paveicies, jo ar šādu jautājumu, pie manis nāk vairāk nekā puse cilvēku.
VAINĪGO NAV. Ja dzīvē kaut kas nenotiek tā, kā gribētos, nav jāmeklē vainīgie.
SECINĀJUMS. Mēs satiekam tieši tādus cilvēkus, kāda ir bijusi mūsu vēlme un vajadzība.
MEITENES JAUTĀ: kad es satikšu savu īsto puisi? Tad es jautāju: tu gribi tikai viņu satikt vai arī apprecēties? Atbilde parasti ir : nē apprecēties vēl pagaidām negribu. Tajā brīdī, kad zemapziņas līmenī kaut ko tik tiešām ļoti vēlies, tad arī viss notiek.
SKOLOTĀJI? Bērni, gluži tāpat kā vienkāršs spogulis ir mūsu skolotājs. Viņos redzam paši sevi. Taču tas nekādi neatceļ mūsu pienākumu tos skolot, jo mēs tiem esam daudz vairāk skolotaji kā viņi mums.
NEMAINĀS. Laiki un cilvēki nav mainījušies, vienīgi tagad katram ir iespējas komentēt notikumus un izteikt savu viedokli.
JĀMAINA ATTIEKSME. Mēs vismazāk drīkstam tiesāt un nosodīt savus vecākus. Neviens jau nezina, cik dramatiski ir karmiskie pārbaudījumi, kas radušies no mātes vai tēva necienīšanas. Tas, kas mums jādara šajā dzīvē, jāmaina attieksme pret vecākiem. Ja domājam, ka viņi mūs par maz mīlējuši, tad jāatceras un jāmēģina saprast, ka katrs cilvēks noteiktā brīdī mūs mīl tā, kā tobrīd var to izdarīt.
DZĪVĪBA šobrīd šķiet vērtība, kurai vispār nav vērtības. Skumji, ka tikai tad, kad kāds tuvinieks nonāk uz slimības vai nāves gultas, mēs apzināmies dzīvības vērtību.
MĪLESTĪBAS AUGLIS IR BĒRNI. Pasaulē tā ir iekārtots, ka mīlestība un bērni ir sinonīms, jo bērni ir lielas vai mazas mīlestības auglis. Dzīvība ir augstākais, kas mums ir dots.
DAŽĀDĀS PASAULES. Lai kļūtu par vīrieti, ir jāpieliek pūliņi, jāpierāda un jācīnās, jo nepietiek tikai ar to, ka esi piedzimis par vīrieti. Sieviešu pasaule ir citādāka – viņai ir jānotic, ka viņa pati no dabas jau ir radīta laba. Iespējams, tādēļ sievietēm reizēm ir zems pašvērtējums.
ASARAS. Esmu secinājis, ka ir divu veidu asaras - EGO asaras, kuru cēlonis var būt aizvainojums. Un aizkustinājuma asaras - tās, kad caur skaņu un mūziku, ko radījis nejauši dzirdēts cilvēks, sajūti dvēselisku rezonansi. Tās ir asaras, kad sajūti cilvēkā Dievišķo. Redzi, ka cilvēkam ir devis talantu dziedāt,rakstīt, zīmēt, un radot caur sevi izpaust Dievišķo , kas rezonē ar to mūsos. Tas ir piektais elements- ēteris, akaša, kvintesence.
BAILES. Cilvēki parasti baidās nomirt vai zaudēt to, kas viņiem ir. No tā es nebaidos. Drīzāk no vienaldzības, un tā, ka Dievs varētu mani pamest. Viņš ir man devis dzīvību, lai es varētu augt un attīstīties. Man ir bail apstāties savā attīstībā.
PRĀTA SPĒLES. Cilvēkus visbiežāk nodarbina tas, ko patiesībā rada viņu pašu prāts. Cilvēku realitāte veidojas no apkart dzirdētā un prāts šo informāciju saliek kopā tā, ka izveidojas cita realitāte, kas rada bailes, pārdzīvojumu vai ilūzijas. Tādēļ jāmēģina atslēgt šo prāta uztveres veidu un ieraudzīt savu patieso realitāti.
ATZIŅA. Cilvēks domā, bet Dievs dara, tādēļ cenšos nesatraukties par lietām, kuras nevaru mainīt.
DZĪVE TAGADNĒ. Skan jocīgi, ka astrologs dzīvo tagadnē, tomēr saprotu, ka cita mums nekā nav, izņemot tagadni.
PUSAUDŽA SKUMJAS. Vislielākās skumjas piedzīvoju pusaudža vecumā, kad man bija pirmā mīlestība. Es vēl tagad atceros to sajūtu un vilšanos dzīvē. Domāju, ka, aptaujājot pusaudžus, aptuveni katram otram varētu būt šāda pieredze.
DEPRESIJA ir dzīvības enerģijas trūkums. Neesmu tādu piedzīvojis. Man šķiet, ka vīrietim vispār nepiestāv depresija. Dažreiz redzu, kā cilvēki stāsta, ka viņi negrib atrasties depresijā, bet patiesībā viņi to izbauda. Varbūt tādā veidā viņi no apkārtējiem saņem uzmanību un mīlestību?
MANA PĀRLIECĪBA. Viss, kas notiek, tiešām notiek uz labu. Tikai mums ir jāsaprot, ka viss patiesībā notiek ļoti ilgi. Jo mūsu laiks un Dieva laiks ir mērojams dažādās vienībās.
JĀDZĪVO ar domu, ka šī diena var būt pēdējā, tādēļ lietderīgi jāizmanto laiks.
VISS IR ZVAIGZNĒS IERAKSTĪTS. Jāmāk tikai pareizi tās iztulkot.
SADERĪBA. Laulība un mīlestība nav viens un tas pats. Ikviens vēlas, lai laulība būtu ar mīlestību. Tomēr laulības tradīcija nesaka, ka jāprecas ar to, kuru mīli – jāprecas ar to, ar kuru ir vislabākā saderība un būs vislabākā dzīve.
LIELĀKĀ DĀVANA ir MĪLESTĪBA. Es mīlestību redzu kā vissmalkāko sajūtu, kuru piedzīvojot, mēs piedzīvojam Dievišķo stāvokli un esam absolūti laimīgi. Ne katrs un reti var to piedzīvot. Manā uztverē tā ir dāvana, kura nav noturama ar gribu, vēlmēm vai laulību. Piedzīvot mīlestību caur sevi ir ļoti liela dāvana, dēļ kuras ir vērts dzīvot. Tā ir absolūta laime.
ATTEIKŠANĀS. Mīlestību ļoti viegli ir pārbaudīt grūtībās. Klasiskais stāsts par to, ka puisis mīl meiteni, piedzimst bērns un izrādās, ka vairāk viņu nemaz nemīl. Tikai tamdēļ, ka beidzās komforts. Tas ir ļoti banāls, bet uzskatāms piemērs. Tad jājautā, kur tā mīlestība palika?
NESAPROTU, kā var neticēt Dievam! Esmu pateicīgs astroloģijai, kas kliedēja manas šaubas par to, ka visa pasaule un tajā notiekošais ir radīts. Līdz pat šim brīdim brīnos, kā visu var salikt kopā, lai es precīzi varētu nolasīt informāciju no zvaigznēm. Piemēram, kā var satikties divi dažādi cilvēki no pretējām pasaules malām? Bet zvaigžņu kartē ieraugu, ka viņi nemaz nevarēja nesatikties! Ja ik dienu redzu šīs sakarības, tad nav grūti ticēt Augstākajam spēkam.
MŪSU NELAIMES sākas no dalīšanas: mans un tavs. Tev ir vairāk, bet man mazāk, tādēļ es neesmu laimīgs. Uzskatu, ka šodien sabiedrības vislielākā nelaime ir tieši šī iemesla dēļ. Tas, ka Vācijā ir lielākas algas, mūs dara nelaimīgus, bet tad, kad uzzinām, ka Kazahijā ir mazākas, uzreiz kļūstam laimīgāki. (smejas)
ATKLĀSMES. Tas, kas senāk cilvēkiem caur atklāsmēm ir atklājies, zinātnieki to tagad apstiprina.
DVĒSEĻU RADINIEKI. Par radiniekiem mēs saucam cilvēkus, kuriem ir kaut kas kopīgs. Dvēseļu radinieki tiešām pastāv, viņiem ir šis kopīgais, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka mūsu pienākums ir dzīvot ar savu dvēseles radinieku kopā.
OTRA PUSE. Domāju, ka cilvēkam nav viena vienīga otrā puse, viens īpašais cilvēks. Cits jautājums, ja starp cilvēkiem ir šī dvēseļu saskaņa. Nekur jau nav teikts, ka dvēselei mainoties neradīsies cita otrā puse!
AUGSTĀKĀS MĀKSLAS. Ko nemāku, bet gribētu iemācīties darīt? Astroloģija ir viena no augstajām mākslām, bet man gribētos arī citas mākslas apgūt. Droši vien tas būtu saistīts ar dziedāšanu un mūziku. Man šķiet, būtu labi dziedāt baznīcas korī, jo arī Dievs runā tikai caur mākslu, mūziku- sfēru mūziku.
SECINĀJUMS PAR NĀVI. Man no tās nav bail, cik būs lemts, tik būs. Tādēļ ir jādomā nevis par dzīves garumu, bet par tās kvalitāti, jo kvalitāte noteikti ir svarīgāka par kvantitāti.
KOPĀ. Es no piedzimšanas brīža līdz šai dienai gandrīz nemaz neesmu bijis viens. Man tas šķiet dabiski, ka esi kopā ar citiem. Man vajag atpūsties no citiem cilvēkiem, bet ne jau uz ilgu laiku. Uzskatu, ka dabiskāk ir būt kopā nevis vienam.
AUTORITĀTE. Autors, kurš šobrīd ir mana autoritāte - Parvati Kumar. Kādēļ? Tādu nav daudz, kas vienlaikus spēj būt gan ģimenes cilvēks, gan arī garīgais skolotājs. Cilvēks, kurš dzīvo ar kājām uz zemes, bet ir ar galvu debesīs. Viņš saka: zināšanas nevienam nepieder, tādēļ labprātīgi ar tām dalās ar citiem cilvēkiem.
ZIŅKĀRĪBA man nepiemīt. Mani neinteresē pati informācija, bet tas, kāpēc tā notiek. Ir lietas, ko zināt nespēsi, jo tā Kunga prāts ir augstāks par mūsu saprašanu.
 



Atpakaļ