Sinastrijas 6.daļa Veneras spēks

                                                                                  

Izdevumā pamatīgi izpetīta Veneras funkcija, tās loma cilveka dzīvē. Paskaidrots, kādā veidā notiek Mīlestības izaugsme no zema ego līmeņa lidz Augstākajai, Brīvajai Mīlestībai. Aprakstīti visi Veneras izvietojumi zodiaka zīmēs un mājās. Izdevums var kalpot gan kā rokasgrāmata, gan astrpsiholoģijas mācību materiāls.

Fragments ieskatam

Venera ir viens no visvaldzinošākajiem noslēpumiem mūsu Saules sistēmā, tūkstošiem gadu raisot izbrīnu astronomu, astrologu un filosofu prātos.
Katrai planētai ceļojot cauri debess jumam, iezīmējas ceļš, veidojot tās orbītu un enerģētisko lauku. Šo enerģētisko lauku rada divu veidu kustība - katra planēta seko savai orbītai apkārt Saulei pretēji pulksteņa rādītāja virzienam, tajā pašā laikā griežoties pati ap savu asi. Astoņas no deviņām planētām griežas ap savu asi pretēji pulksteņa rādītāja virzienam. Tādējādi visuma kustības modelis balstās šajā kustības virzienā, kas ir pretējs pulksteņa rādītāja virzienam. Tomēr, viena planēta no redzamajām ignorē šo likumu, vienmēr griežoties pulksteņa rādītāja virzienā. Tā ir Venera.
Lai noskaidrotu, kādas sekas šī savādā rotēšana varētu izraisīt uz zemes un cilvēkos, ir jāsaprot, ka cilvēka apziņas lauks paplašinās, dzīvojot lielākos visuma enerģijas laukos. Planētai griežoties virzienā, kas kustas uz Sauli, tai ir tendence radīt uz iekšu vērstus enerģijas viļņus. Tāpēc, tiklīdz cilvēks uztver šādas planētas raidīto apziņas lauku, viņš sajūt it kā uz Sauli vērstu enerģiju.
Šī planētu griešanās ap savu asi rada centrtieces spēku, kurš liek enerģijai fokusēties uz iekšu, centra virzienā. Mēs varam novērot, ka astroloģijas studenti, kas tikko sākuši pētīt savas kartes, bieži vien jautā, „Ko katra no šīm planētām dara manā labā?” Pat cilvēki, kuri ir jau sasnieguši zināmu pakāpi garīgajā attīstībā, joprojām jautā, „Kā es varu savu karti realizēt pozitīvāk?” Ārēji raugoties, šādi jautājumi izskatās egocentriski. Tomēr patiesībā ir tā, ka katrs cilvēks individuālajā līmenī sajūt šo planētu izstaroto enerģiju kā uz centru vērstu spirālveida kustību. Tā rezultātā rodas tendence reaģēt uz šīm enerģijām, vēršot savu darbību un savu apziņu uz iekšu – Saules virzienā (simboliski – uz sevi pašu).
Savukārt Veneras kustība pulksteņa rādītāja virzienā ir vienīgais piemērs mūsu Saules sistēmā, kad enerģijas plūsma tiek vērsta virzienā uz āru, radot centrbēdzes, nevis centrtieces spēku. Cilvēks šīs enerģijas iedarbību izjūt kā iekšēju nepieciešamību vērst savu apziņu došanas virzienā, izstarot to uz ārpusi – virzienā uz citiem. Tas veicina evolūciju, nevis involūciju un pamazām atklāj, kāpēc cilvēces garīgā atmošanās ir iespējama vienīgi, izprotot un sajūtot Veneras izstaroto mīlestības vibrāciju.
Šīs ļoti īpašās planētas brīnums atklāj vēl kādu unikālu Veneras īpašību, kas Zemei sniedz tādu harmonisku enerģiju, ko spēj dot tikai šī planēta.
Mēs esam pieraduši domāt par planētu kā par objektu, kam ir divi magnētiskie poli. No Zemes dienvidu un ziemeļu pola mēs saņemam neskaitāmas dualitātes, kas atbild par Iņ un Jan enerģijām uz Zemes. Caur magnētiskajiem poliem planēta izstaro savas atšķirīgās īpašības tās augšējā un apakšējā pussfērā. Cilvēka apziņai nākas pielāgoties atdalītām atšķirībām, pretējām enerģijas plūsmām, viņš apgūst prasmi izsvērt dažādus viedokļus, izvēlēties un izlemt, attīstot polarizētu dzīves skatījumu.
Turpretī Venerai nav magnētisko polu – tā vietā, lai radītu dalītu enerģijas plūsmu, tā izstaro vienotības un kopības sajūtu, palīdzot mīkstināt un šķīdināt tās divdabīgās enerģijas, kuras mēs jūtam uz Zemes. Magnētisko polu trūkums padara Veneru par Saules sistēmas apvienotāju, un tās unikālais rotācijas virziens rada cilvēkā apzinātu tiekšanos dot, izstarot siltumu un dalīties mīlestībā ar citiem. Venera mums māca, kā savu dzīvi veidot vienkāršu un harmonisku – mācoties būt vienotam ar sevi pašu, savu tuvāko un visu kosmosu.
Laikmetā, kad dzīve uz zemes bija pilnīga, neviens nepievērsa īpašu uzmanību cienījamiem vīriem vai cilvēkiem ar īpašām prasmēm. Valdnieki gluži vienkārši bija kā koka augšējie zari, un cilvēki bija kā brieži mežā. Viņi bija godīgi un taisnīgi, neapzinoties, ka pilda savu pienākumu. Viņi mīlēja viens otru, nezinot, ka tā ir tuvākā mīlestība. Viņi nevienu nekrāpa, tomēr nenojauta, ka ir cilvēki, uz kuriem var paļauties. Viņi bija uzticami, nezinot, ka tā ir godprātība.Viņi brīvi dzīvoja kopā... un neaptvēra, ka ir dāsni un cēlsirdīgi. Šī iemesla pēc viņu darbi netika pierakstīti. Viņi neradīja vēsturi.
Cilvēks mēdz neievērot acīmredzamas lietas, tiecoties pēc brīnumiem. Tomēr, tieši šīs visiem pamanāmās un bieži vien vienkāršās īpašības atsedz tā noslēpuma būtību, kuru viņš meklē.
Venerai ir visnemainīgākā orbīta visā Saules sistēmā. Planēta praktiski neveic nekādas nobīdes no sava rāmā ceļa apkārt Saulei. Tas zināmā mērā izskaidro maigo vibrāciju, ko mēs sajūtam plūstam no Veneras. Tomēr svarīgākais ir pastāvīgums, ko mums dod Venera – tā ir viena no svarīgākajām īpašībām cilvēka dzīvē. Cilvēks meklē uzticību savās attiecībās ar citiem. Viņš vēlas paļauties uz saviem draugiem un sev tuvākajiem cilvēkiem. Pastāvīgums veido noturību un stabilitāti, uz kā pamatiem cilvēks būvē savas cerības, savus sapņus un ticību nākotnei.
Pastāvīgums palīdz cilvēkam noticēt mūžībai. Caur šo cerību viņš mācās uzticēties sev un citiem, no kā veidojas viņa spēja piedzīvot mīlestību.
Einšteins reiz sacīja, „ Dievs nespēlē kauliņus ar Visumu.” Ar savu matemātisko prātu viņš zināja, ka pilnīgi viss Saules sistēmā atrodas tieši tur, kur tam jābūt – darbojoties tieši tā, kā Dievs to ir iecerējis.
Tāpēc diez vai tā ir nejauša sakritība, ka Venera ar savām vienojošajām, harmonizējošajām vibrācijām, caur mūžīgas pastāvības un nemainīguma izjūtu ir ne tikai spožākā planēta mūsu Saules sistēmā, bet arī atrodas vistuvāk Zemei.
Tas ir patiesi brīnumaini, cik ļoti Radītājs ir vēlējies, lai mēs apzināmies šīs īpašās planētas nozīmi. Katru reizi, tiecoties izprast pašiem sevi un pasauli, kurā mēs dzīvojam, mēs vispirms sajūtam skaidro Mīlestības Dāvanu,- neskatoties uz to, ka mīlestība nerada vēsturi, bet ar pazemību un vienkāršību sniedz mums vislielāko piepildījumu.
 



Atpakaļ